Saeimas nams izmisīgi cenšas piesaistīt ēdināšanas uzņēmumu

© Kaspars Krafts

Tuvākajā laikā vārētu kļūt skaidrs, vai un kādi ēdināšanas pakalpojumi nākotnē būs pieejami Saeimas ēkā, aģentūra LETA uzzināja parlamenta Preses dienestā.

Preses dienestā aģentūrai LETA gan neprecizēja, kas ir "tuvākais laiks".

Atsaucoties uz Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu un Ministru kabineta noteikumiem par publiskas personas mantas iznomāšanu, Saeimā aģentūrai LETA norādīja, ka uzņēmumiem ir iespēja pieteikties telpu nomai, lai Saeimas deputātiem un darbiniekiem sniegtu ēdināšanas pakalpojumu.

Patlaban Saeimas ēdnīca uz nenoteiktu laiku ir slēgta. Tas saistīts ar to, ka iepriekšējais telpu nomnieks nepagarināja telpu nomas līgumu un jauns pakalpojuma sniedzējs līdz šim nav pieteicies, norādījis Preses dienestā.

Lai nozari uzrunātu iesaistīties un piedalīties, informācija par iespējām nomāt telpas tikusi izplatīta iespējami plašam potenciālo interesentu lokam, tajā skaitā Latvijas Ēdinātāju apvienībai, kas apvieno šīs nozares uzņēmējus, teica Saeimas Preses dienestā.

Ņemot vērā radušos situāciju, ja netiks atrasts telpu nomnieks, kas būtu ieinteresēts piedāvāt esošajās telpās atbilstošu ēdināšanas pakalpojumu, tiek apsvērta iespēja, veicot iepirkumu, sameklēt nomnieku, kas ierīkos pašapkalpošanās pārtikas kiosku, lai deputātiem un darbiniekiem ikdienā būtu iespējams iegādāties dažāda veida ēdienu, norādīja Saeimas Preses dienestā.

Vienlaikus tuvākajā laikā tiks rīkota atkārtota telpu iznomāšanas procedūra, lai piesaistītu interesentus ēdināšanas pakalpojuma nodrošināšanai Saeimā.

Kritiski par esošo situāciju ir izteicies Saeimas deputāts Ainārs Šlesers (LPV), norādot, ka "izskatās, ka ēdināšanas uzņēmumi ir vienojušies boikotēt piedāvājumu nomāt Saeimas kafejnīcu". Šlesers paudis minējumu, ka ēdināšanas uzņēmumi nevēlas nodrošināt pakalpojumu, jo netiek samazināts pievienotās vērtības nodoklis.

Iepriekš ēdināšanas pakalpojumus Saeima sniedza SIA "MISE.VK".

Latvijā

Dzīves dārdzība Rīgā un attālākās Latvijas vietās atšķiras. Taču tikko veikts pētījums liecina, ka tie darba devēji, kuri nodarbina cilvēkus gan galvaspilsētā, gan reģionos, lielākoties nosaka vienādu algu neatkarīgi no darbinieka ģeogrāfiskās dzīves vietas. Vai tas būtu jāmaina? Ekspertu un iedzīvotāju viedokli skaidroja TV kanāla 360 raidījums “360 ZIŅneši”.