Par teju pusmiljonu izsolīs "Rīgas ūdens" īpašumu Eksporta ielā

© Pixabay

Paredzēts izsolīt divus pašvaldības SIA "Rīgas ūdens" īpašumus kopumā ar 620 600 eiro sākumcenu, liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Ar 494 600 eiro sākumcenu paredzēts izsolīt īpašumu Eksporta ielā 2B, kuru veido zemesgabals 1709 kvadrātmetru platībā un uz tā esoša vienstāva pārsūknēšanas stacija ar jumta izbūvi, baseins, kā arī daļa no zemesgabalā izvietotiem ūdensvada un kanalizācijas tīkliem.

Nekustamais īpašums atrodas Rīgas pilsētas vēsturiskā centra teritorijā, kas ir iekļauts valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Savukārt otra īpašuma Lēpju ielā 2B izsoles sākumcena ir 126 000 eiro. Īpašumu veido zemes vienība 15 584 kvadrātmetru platībā un uz tā esošs ūdens tornis, kā arī objekti ar demontētām virszemes daļām - sūkņu stacija, trīs rezervuāri un saimniecības ēka.

Izsoles noslēgsies 23.septembrī.

"Rīgas ūdens" pārstāvji aģentūrai LETA skaidroja, ka, veicot "Rīgas ūdens" īpašumā esošo nekustamo īpašumu portfeļa izvērtēšanu, nolemts, ka šie īpašumi nav nepieciešami pamatdarbības nodrošināšanai un tie nepiedalās ražošanas procesos, tāpēc ir atsavināmi.

"Rīgas ūdens" pamatdarbība ir sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšana, un uzņēmums nenodarbojas ar nekustamo īpašumu iznomāšanu vai tirgošanu, līdz ar to šāda veida objekti nav nepieciešami un nav lietderīgi ieguldīt līdzekļus to uzturēšanā un apsaimniekošanā, norādīja uzņēmumā.

Jau vēstīts, ka "Rīgas ūdens" apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 76,448 miljoni eiro, kas ir par 16,3% vairāk nekā 2022.gadā, bet kompānijas peļņa pieauga par 45,9% un bija 7,533 miljoni eiro.

"Rīgas ūdens" nodrošina pilsētas ūdensapgādes pakalpojumus Rīgā un vairākās Pierīgas teritorijās - Ādažu, Ropažu, Mārupes un Ķekavas novadā, kā arī notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas pakalpojumu. Kompānijas vienīgā īpašniece ir Rīgas pašvaldība.

Latvijā

14. novembrī Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas priekšlikumu par seksuālu uzmākšanos noteikt administratīvo atbildību, lai atturētu varmākas no turpmākiem seksuāla rakstura pārkāpumiem. Kārtējo reizi sabiedrībā tika iemests savā bezjēdzībā “izcils” sacerējums. Tā kā šādi “dokumenti” tiek producēti regulāri, par to vairs nav jābrīnās. Šo lielo notikumu “Neatkarīgajai” komentē politologs Filips Rajevskis.

Svarīgākais