Lems, vai aizvākt Esplanādē esošo kādreizējās cariskās Krievijas karavadoņa statuju
Rīgas pieminekļu padome piektdien plkst.12 Rīgas domes Portretu zālē izskatīs biedrības "Publiskās atmiņas centrs" ierosinājumu demontēt Esplanādē esošo kādreizējās cariskās Krievijas karavadoņa Mihaela Andreasa Barklaja de Tolli statuju, kas pēc Rīgas uzņēmēja Jevgeņija Gomberga iniciatīvas tika uzstādīta 2002.gadā, aģentūru LETA informēja "Publiskās atmiņas centrā".
Centra ieskatā Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 20.pants paredz jebkādas kara propagandas aizliegumu, tāpēc minētās statujas ekspozīcija šobrīd pārkāpj pakta un Satversmes ievada normas.
Centrs rosina pārvietot tikai, pēc tās ieskata, rusifikācijas politiku reprezentējošo statuju, kas nav oriģināls, nevis 1913.gada Vilhelma Vandšneidera skulptūrai tēlnieka Augusta Folca veidoto Somijas granīta postamentu.
Rīgas Pieminekļu padome jau iepriekš ir skatījusi jautājumu par Barklaja de Tolli pieminekļa aizvākšanu no Esplanādes.
Objektu Esplanādes malā pirmo reizi atklāja 1913.gadā. 1915.gadā Barklaja de Tolli statuju demontēja, bet postaments palika. 2002.gadā pēc uzņēmēja Gomberga iniciatīvas tika uzstādīta atjaunota statujas kopija.
Par pieminekļa uzstādīšanu Rīgas dome lēma 2002.gadā. Pirms lēmuma pieņemšanas tika veikta aptauja, kurā 47,6% iedzīvotāju pauda, ka piemineklis Napoleona kara laika Krievijas karavadonim Barklajam de Tolli Esplanādē ir jāatstāj.
Pieminekļu padome piektdien lems arī par citiem objektiem.
Objektu vidū ir Ligitas Ulmanes-Franckēvičas veidotais krūšutēls Citadeles ielā 7 Annai Markovai-Vinogradskai Puškina piemiņas ansamblī, Krievijas vēstnieka Aleksandra Vešņakova atklātā Krievijas militārista un literāta Valentīna Pikuļa piemiņas plāksne un 1965.gadā pēc LPSR Aizsardzības ministrijas iniciatīvas veidotais Valda Alberga "Piemineklis Lielā Tēvijas karā kritušajiem" Berģos, Brīvības gatvē, kā centrs norāda, ar vēsturiskajai īstenībai neatbilstošu uzrakstu "No šīs vietas 245.strēlnieku divīzija 1944.gada naktī no 12. uz 13.oktobri uzsāka izšķirošo kauju par Rīgas atbrīvošanu. Mūžīga slava kritušajiem varoņiem", tajā skaitā krievu valodā.
Tāpat vērtējamo objektu vidū ir 1891.gada Borisa Epringera piemineklis 1701.gadā kritušajiem Krievijas karavīriem Lucavsalā un citi objekti.