Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvdarbu izmaksas var pārsniegt 122 miljonus eiro

© Mārtiņš Zilgalvis / F64

Rīgas pašvaldības Satiksmes un transporta lietu komiteja pirmdien atbalstīja Dienvidu tilta ceturto kārtu, kas ietver Jāņa Čakstes gatves izbūvi posmos no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai un no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai.

Izbūves izmaksas tiek lēstas līdz 122,7 miljoniem eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli. No tiem 71,4 miljonus eiro veidos Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda finansējums, tostarp 11,2 miljoni eiro elastības finansējums. Savukārt 51,2 miljonus eiro pašvaldība aizņemtos Valsts kasē.

Valdība jūlijā apstiprināja Satiksmes ministrijas sagatavotos noteikumus ES kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam finansējuma piesaistei Rīgas transporta infrastruktūras attīstībai - Dienvidu tilta ceturtajai kārtai.

Atbilstoši tiem, pašvaldība līdz nākošajam gadam var noslēgt līgumu un realizēt projektu par 60 miljoniem eiro, komitejas sēdē informēja Ārtelpas un mobilitātes departamenta pārstāvis Ēriks Šulcs.

Kohēzijas fonda finansējums varētu tikt palielināts pēc tam, kad valdība izvērtēs projekta īstenošanas gaitu.

Ja valdība nepiešķirs elastības finansējumu pilnā apmērā, pašvaldībai būs jāmeklē iespējas, kā finansēt trūkstošo daļu.

Šulcs informēja, ka noslēgušies iepirkumi par būvniecību un autoruzraudzību, savukārt iepirkums par būvuzraudzību ir noslēguma stadijā.

Atbilstoši iepirkumam par būvniecību, 30% no projekta summas uzreiz pēc finansējuma saņemšanas tiktu izmaksāti būvniekiem. Šulcs nesaredz riskus, ka ES finansējums netiktu apgūts.

Deputātus atbalstīt lēmuma projektu aicināja arī Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV). Pēc viņa teiktā, labāki nosacījumi projekta realizācijai "nekad nebūs", un "sliktākajā gadījumā" pašvaldībai varētu nākties aizņemties 11 miljonus eiro.

Lēmumprojektu vēl jāizskata Finanšu un administrāciju lietu komitejā, kā arī Rīgas domes sēdē.

Latvijā

Valdošajā koalīcijā septembrī panākta vienošanās par komercbanku virspeļņas nodokļa ieviešanu. Vienlaikus tiks paredzēts kompensējošais mehānisms, kas ļaus mazināt nodokļa apmēru tām finanšu iestādēm, kuras aktīvāk finansē tautsaimniecību. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) un finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) lēš, ka tuvāko trīs gadu laikā no finanšu iestādēm virspeļņas nodoklī un ar solidaritātes iemaksām varētu iekasēt vismaz 300 miljonus eiro.

Svarīgākais