Atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana dzīvojamā zonā noved pie pamatīgas avārijas
Kāds pamatīgs ceļu satiksmes negadījums dzīvojamā zonā Rīgā, Bajāru un Laimdotas ielu krustojumā, atklāj nepatīkamu realitāti gandrīz vai visās dzīvojamajās zonas, kur ātruma ierobežojums ir 20 km/h. Ko par šo situāciju domā satiksmes drošības eksperti un entuziastu apvienība, kas cīnās par to, lai pilsēta būtu droša ikvienam, dodas skaidrot 360TV Ziņneši.
Apvienības “Pilsēta cilvēkiem” pārstāvis Kārlis Krēķis atklāj, ka šajā krustojumā avārijas notiek regulāri: “Tas nav nekāds negadījums, ka te notiek tās avārijas. Viņas notiks vēl un vēl, tas ir pilnīgi skaidrs... Guļošais nav īsti efektīvs, jo viņš atrodas 50 metrus pirms krustojuma, šajos 50 metros var riktīgi ieskrieties un krustojumu šķērsot jau ar 50-60 km stundā. Tas ir iespējams, un to arī vadītāji dara. Uz šādiem krustojumiem notiek regulāras sadursmes”
Satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis skaidro: “Tā ir dzīvojamā zona ar visām šīm iekšējām ieliņām, kur būtu jābūt drošai satiksmei, lēnai satiksmei, un principā bērnelim ar velosipēdu būtu jābūt priekšrokai.” Dzīvojamā zonā bērniem vajadzētu varēt brīvi spēlēties uz ielas, nebaidoties, ka viņus kāds nobrauks, diemžēl realitāte ir cita.
Kur tad ir problēma, kāpēc vadītāji neievēro noteikumus un iekuļas satiksmes negadīojumos? Bruņojušies ar radaru, 360TV Ziņneši kopā ar Kārli konstatē, ka dienas vidū autovadītāji ir vairāk vai mazāk disciplinēti, tomēr atrodas arī tādi, kuri gandrīz divas reizes pārsniedz atļautos 20 km/h. Situācija dramatiskāka esot agrās rīta stundās un laikā pēc darba, kad dzīvojamās zonas daudzi izmanto, lai apbrauktu sastrēgumus.
Kārlis uzskata, ka cilvēki pie stūres īpaši nedomā, uz zīmēm neskatās un audzināt viņus ar policijas palīdzību ir neproduktīvi, ir jāmaina infrastruktūra: “Varbūt vajag sašaurināt brauktuvi pie krustojuma, pacelt augšā krustojumu un darīt visu, lai tranzīts nebūtu ērts un patīkams.”
Kā vēl vienu problēmu eksperti atzīst neskaidros un mainīgos noteikumus - gan atļautā ātruma maiņa, gan ielu nozīmes maiņa. “Vadītājam jebkurā gadījumā ir jāskatās uz ceļa zīmēm. Viena no pieejām, kas tiek lietota šādos iekšējos kvartālos, kur jābūt lēnai satiksmei, tur tiek organizēti vienādas nozīmes ceļu krustojumi. Tas nozīmē, ka katram vadītājam, piebraucot pie katra krustojuma, ir jāpārliecinās par drošību. Tas ir viens no labākajiem risinājumiem. Ielās ar dzīvāku satiksmi, būtu jāorganizē skaidra, saprotama norāde, kurš ir galvenais ceļš, un nemainīt viņa nozīmi”, uzskata Oskars Irbītis.
Satraucošākais šajā stāstā ir fakts, ka šādas dzīvojamās zonas, kur automašīnas traucas daudz ātrāk, nekā tas atļauts, ir visā Rīgā un visās apkaimēs. Kamēr infrastruktūra pilsētā nav sakārtota, atliek vien cerēt uz autovadītāju veselo saprātu.