Ekspluatācijā nodota Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) ekspozīcijas mājvieta Mārstaļu ielā, Rīgā, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.
Oficiālais ēkas nodošanas pasākums plānots augusta beigās.
Nama atjaunošanas darbus atbilstoši "Arhitektu birojs Krasts" projektam kopš 2021.gada vasaras veica AS "UPB". Projekta kopējais budžets ir 5,59 miljoni eiro.
Atjaunotais muzejs apmeklētājiem durvis vērs nākamgad, piedāvājot apmeklētājiem interaktīvu ekspozīciju "Prokrastinācija un radīšana". 2025.gadā tiks svinēta arī RMM simtgade.
Gavrilova informē, ka ēka veikti daudzi atjaunošanas darbi, sākot ar rokoko stila ieeju un beidzot ar mansardu, kuru rotā milzīgas koka konstrukcijas, kuru izcelsme meklējama ap 16.gadsimtu. Iekštelpās piestrādāts pie vairāku atklāto sienu gleznojumu atjaunošanas, bet ēkas iekšpagalmā restaurēti kādreizējie Helēnas Heinrihsones gleznojumi.
Bēniņos restaurācijas darbu laikā koka sijas ir attīrītas un pārklātas ar ugunsdrošu impregnējumu.
Radošiem pasākumiem būs pieejams arī labiekārtots pagalms.
Savukārt ēkas lifta šahtas izbūvei paredzētajā telpā tika atklāts pilnīgi neskarts kultūras slānis ar astoņām dažādām kārtām un unikālas liecības par Rīgas pirmsākumiem. Vērtīgākie no atradumiem ir nodoti Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejam.
RMM ekspozīcijas "Prokrastinācija un radīšana" objektu un ar to saistīto tehnoloģisko risinājumu izgatavošanu un uzstādīšanu gatavo personu apvienība SIA "Solavi" un SIA "AD Production", ar kuriem VNĪ rīkotā atklātā konkursa rezultātā noslēgusi līgumu par summu 1,68 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Ekspozīcijas objektu sagatavošana un ražošana notiks līdz gada nogalei.
Ekspozīcijas saturs tapis RMM mākslas ekspertu sadarbībā ar rakstnieci Noru Ikstenu, mākslinieci Annu Heinrihsoni, radošo direktori Unu Rozenbaumu un mūziķi Sigvardu Kļavu.
Ēka Mārstaļu ielā 6 ir baroka-klasicisma laikmeta vecpilsētas apbūves piemineklis. Tās plānojums ir saglabājies no 1905.gada, ir vēl saglabājušies mūru fragmenti no 17.gadsimta, koka kāpnes pārstāv 19.gadsimta beigu amatniecības skolu, jumta konstrukcija ir tapusi 17.gadsimtā. Ēkas galvenās fasādes kompozīcija ir saglabājusies kopš 1823.gada. Galvenais akcents ir greznais ar rokoko detaļām veidotais portāls - 18.gadsimta valsts nozīmes mākslas piemineklis, kas atrodas ēkas galvenās fasādes centrālajā daļā. Tāpat līdz mūsdienām saglabājies galvenās fasādes pirmā stāva veidojums, kas pārbūvēts 1905.gadā pēc prominentā Rīgas arhitekta Vilhelma Bokslāfa projekta. Ēkas atjaunošana veikta sadarbībā ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi, lai nodrošinātu vēsturisko liecību saglabāšanu.
VNĪ izveidota 1996.gadā, un tās vienīgā īpašniece ir Finanšu ministrija.