Ziedot.lv Bēgļu centrā sniegta palīdzība 23 157 Ukrainas kara bēgļiem, par kopējo summu 2,5 miljoni eiro

© Gints Ivuškāns/MN

Kopš Krievijas aizsāktā pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, Ziedot.lv atvēra Bēgļu centru, kurā 3 sociālie darbinieki katru dienu uzklausa Ukrainas kara bēgļus un sniedz praktisku palīdzību. Divu gadu laikā, kopš Ukrainas kara bēgļi ieradušies Latvijā, viņi spējuši integrēties Latvijā - atraduši darbu, patstāvīgu mājokli. Šo divu gadu laikā ir mainījušās bēgļu vajadzības, kā arī iezīmējušās galvenās problēmas.

Līdz šim Ziedot.lv Bēgļu centrā sniegta palīdzība 23 157 Ukrainas kara bēgļiem, par kopējo summu 2,5 miljoni eiro, ko ziedojuši Latvijas iedzīvotāji, uzņēmumi un atbalsta fondi.

Sniegta palīdzība:

- Mentorings. Trīs sociālie darbinieki katru dienu satiek klātienē ukraiņu bēgļus, uzklausa viņu vajadzības, izaicinājumus, kā arī organizē nepieciešamo palīdzību.

- Sociālā palīdzība. Visbiežāk lūgtā palīdzība ir saistīta ar pirmo nepieciešamības preču sagādāšanu - pārtika, higiēnas preces, brilles, zāles pie saaukstēšanās, zupas virtuves nodrošināšana, apģērbs utml.

- Ārstniecība, rehabilitācija. Bēgļi saskaras ar tādām pašām veselības problēmām, kā latviešiem - medikamenti pie pēkšņām saslimšanām, zobārstniecība, rehabilitācija civiliedzīvotājiem un karavīriem, palīdzība bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un autismu.

- Izglītība. Trešā daļa no bēgļiem bija bērni līdz 18 gadu vecumam, kuri turpina izglītību Latvijā un/vai attālināti Ukrainā. Lielākā nepieciešamība bijusi pēc porattīvajiem datoriem, lai skolēniem būtu iespēja kvalitatīvi turpinām mācības, tāpat, bilingvālās ābeces izdošana, latviešu valodas apguve, kā arī palīdzība skolas lietu sagādāšanai.

- Kultūra, integrācija. Rūpējoties par ukraiņu bēgļu integrāciju Latvijā sniegts atbalsts vasaras nometņu atbalstam, iespēja apmeklēt bez maksas dažādus pasākumus, kā arī atbalsts jaunizveidotajai biedrībai “Ukrainas māja Latvijā”.

Ikdienā sniedzot praktisku palīdzību ukrainu bēgļiem Latvijā, veicām aptauju, kurā piedalījās 1775 ukraiņu bēgļi. Balstoties uz aptaujas datiem, Ziedot.lv ir iezīmējis Ukrainas kara bēgļu portretus un viņu vajadzības.

Aptaujas rezultāti rāda, ka lielākā daļa Ukrainas kara bēgļu ir ieradušies Latvijā apstākļu sakritības dēļ, bet 31% izvēlējās Latviju, jo šeit var komunicēt krieviski. Parasti ģimenes mājsaimniecībās dzīvo divi pieaugušie un viens pirmsskolas vai skolas vecuma bērns. Vairums pirmsskolas vecuma bērnu apmeklē bērnudārzu, bet skolas vecuma bērni mācās gan attālināti Ukrainā, gan klātienē Latvijā. Aptauja atklāj, ka 57% bēgļu pēc Ukrainas uzvaras vēlas atgriezties dzimtenē, bet 17% plāno palikt Latvijā. Pozitīvi ir tas, ka ukraiņi mācās latviešu valodu, taču pēc diviem gadiem 68% latviešu valodas zināšanu līmenis ir A1. Vvēršam uzmanību, ka bērni skolās visbiežāk sarunājas krievu valodā (57%) un tā ir satraucoša tendence.

No aptaujātajiem bēgļiem, kas saņēmis palīdzību no Ziedot.lv, katrs sestais vēlas palikt Latvijā. Šo bēgļu dati atšķiras no kopējā Ukrainas bēgļu raksturojuma Latvijā. Lielākā daļa viņu ir ieradušies apstākļu sakritības dēļ un tāpēc, ka šeit dzīvo draugi. Šajās ģimenēs parasti ir viens pieaugušais un divi pirmsskolas vai skolas vecuma bērni. Visi bērni apmeklē bērnudārzu, bet 43% skolas vecuma bērnu mācās Latvijas skolās. Ģimenēs runā suržiku valodā, kas ir ukraiņu un krievu valodas mikss, kas liecina, ka bēgļi cenšanas integrēties un vieglākai saziņai papildus izmanto arī krievu un latviešu valodu. Ukraiņiem ir augstākas latviešu valodas zināšanas - A2 līmenis, bet, diemžēl, bērni skolās lielākoties sazinās krievu valodā.

Kopējie dati liecina, ka 40% Ukrainas bēģļi ir saskārušies ar mobingu. Tas vizbiežāk notiek sabiedriskās vietās - izglītības iestādēs, sabiedriskajā transportā, dažādos pasākumos. 60% ukraiņu labprāt iesaistās kopienas pasākumos, kā arī 50% gatavi iesaistīties kā brīvprātīgie.

Ukrainas bēgļi Latvijā atzīst, ka lielākais izaicinājums ir finansiālas problēmas, kas nozīmē, ka nepieciešama sociālā palīdzība, atbalsts finansiālajās grūtībās, kā arī svarīga ir medicīnas pieejamība un atbalsts slimībā, ukraiņi vēlas apmeklēt kultūras pasākumus, kā arī mācīties latviešu valodu.

Balstoties uz patuajas datiem, Ziedot.lv veidos nākotnes atbalsta programmas Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā. Turpināsies sociālā un medīcīnas atbalsta programmās, kā arī tisk veidota ciešāka sadarbība ar biedrību “Ukrainas māja Latvijā”, lais veicinātu Ukrainas bēgļu iesaisti vietējā sabiedrībā, organizējot kultūras un nacionālās identitātes saglabāšanas pasākumus.

No rudens Ziedot.lv palīdzību Ukrainas civiliedzīvotājiem sniegs galvenokārt latviešu valodā, jo līdzšīnējā pieredze rāda, ka latvieši un ukraiņi sazinās galvenokārt krievu valodā. Tas neveicina integrēšanos un var veicināt tālāku segregāciju.

Pētījums par ukrainas kara bēgļu vajadzībām tapis Sabiedrības integrācijas fonda atbalstītā projektā “Uktrainas civiliedzīvotāji Latvijā”.

Latvijā

Šobrīd norit balsošana par titulu "Gada Eiropas cilvēks Latvijā". Par titulu sacenšas trīs cilvēki - Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, animācijas filmas "Strume" režisors Gints Zilbalodis un Lūznavas muižas pārvaldniece Iveta Balčūne. Valsts prezidents šajā saistībā vēries ar lūgumu pie sabiedrības.

Svarīgākais