Latvijā daudzstāvu mājās ir vairāki tūkstoši liftu, kas darbojas kopš padomju laikiem. To tehniskais stāvoklis vairs neatbilst nekādām mūsdienu prasībām, turklāt liftu remontus apgrūtina sankcijas - rezerves daļas ražo Krievijā un Baltkrievijā.
Tuvojas noslēgumam termiņš, kur laikā namu apsaimniekotājiem bija jāpārbauda liftu stāvoklis un jāizveido plāns, ko ar tiem darīt - labot vai veco vietā uzstādīt jaunus. Par to nāksies maksāt pašiem iedzīvotājiem, ziņo TV3 raidījums „Nekā personīga”.
Rīgā, kur ir visvairāk padomju gados izbūvēto liftu, skaidra plāna, ko darīt, joprojām nav ne lielākajam ēku saimniekam Rīgas namu apsaimniekotājam, ne Rīgas domei.
Pirms četriem gadiem Ministru kabinets pieņēma noteikumus, kas namu apsaimniekotājiem uzdeva pārbaudīt visus liftus. Vēsturiskie lifti bez automātiskajām durvīm, kuru skaits nav liels, bija jāpārbauda līdz šī gada aprīlim. Lifti standarta daudzstāvu mājās jātestē līdz nākamā gada aprīlim.
Viena lifta kapitālais remonts ar visu galveno detaļu nomaiņu pēc liftu uzturētāju sniegtajām ziņām var izmaksāt 20-30 tūkstošus. Jauna lifta uzstādīšana - sākot no 60 tūkstošiem.
Visvairāk vecu padomju gados uzstādītu liftu ir „Rīgas namu pārvaldnieka” namos. No 1200 liftiem tikai 4% ir jaunāki par 35 gadiem. 40% liftu vecums sasniedz pusgadsimtu. Tie ražoti Baltkrievijā un Krievijā, bet rezerves daļas sankciju dēļ tur pirkt nedrīkst. Firmas, kas liftus labo, iepriekš esot uzkrājušas detaļu rezerves un tās mēģina arī nopirkt no piegādātājiem Eiropā.
„Rīgas namu pārvaldniekam” pēc pārbaudēm būšot skaidrs plāns - cik liftus iespējams turpmāko 5 gadu laikā salabot un cik būs jānomaina. Ko ar liftiem darīt gala lēmums gan jāpieņem pašiem namu iedzīvotājiem.
Ēkās, kur ir izveidotas iedzīvotāju biedrības, iespējams piesaistīt ALTUM līdzfinansējumu un tad lifta iegāde nav tik dārga. Pārējās - vienīgais risinājums ir banku kredīti. Bet kā rāda iepriekšējo gadu bēdīgā pieredze ar namu siltināšanu - spēja vienoties par māju tehniskā stāvokļa uzlabošanu ir problemātiska.