Rīgas apkārtnes pašvaldībām vajadzētu koncentrēties uz uzņēmējdarbības attīstību kopumā, nevis vairumu uzmanības veltīt tūrismam, tas secināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) notikušajā darba grupas par Rīgas metropoles attīstības jautājumiem ceturtajā sanāksmē.
Kā aģentūru LETA informēja VARAM sabiedrisko attiecību nodaļa, pēc ministrijas apkopotās informācijas, Rīgas metropoles areāla pašvaldībās ar uzņēmējdarbības veicināšanu visbiežāk strādā trīs līdz četri darbinieki, turklāt šie darbinieki nodarbojas galvenokārt ar tūrisma nozares attīstīšanu.
Dažās pašvaldībās ir tikai tūrisma nozares speciālisti, bet nav neviena darbinieka, kas strādātu ar citu uzņēmējdarbības nozaru attīstības jautājumiem.
Rīgas plānošanas reģions iesaistās projektu īstenošanā par ļoti plašu tēmu klāstu, līdz ar to esot ieteicams koncentrēties galvenokārt uz metropoles stiprināšanas jautājumiem, tā nodrošinot lielāku ieguldījumu.
Darba grupā diskutēja par perspektīvajiem pārvaldības modeļiem, kā stiprināt sadarbību starp Rīgas metropolē ietilpstošajām pašvaldībām. Turpmāk VARAM sadarbībā ar iesaistītajām pusēm strādās pie noteikta Rīgas metropoles pārvaldības modeļa, ko piedāvās izskatīšanai pašvaldībām un valdībai.
Šodien darba grupas sēdē tās dalībniekus VARAM un Ekonomikas ministrija iepazīstināja ar aktualitātēm un esošo atbalstu Rīgas metropoles areāla konkurētspējas aspektā, prezentējot arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) un Latvijas ekspertu sniegtos ieteikumus konkurētspējas stiprināšanas jomā.
Piemēram, OECD rekomendē palielināt investīcijas, lai panāktu straujāku izaugsmi, uzlabot fiskālo politiku, uzlabot publiskā sektora kapacitāti, pārskatīt izdevumu efektivitāti, kā arī reformēt nodokļu sistēmu.
Pēdējos gados straujākā uzņēmējdarbības izaugsme Latvijā notikusi Pierīgas statistiskajā reģionā. Tās iekšzemes kopprodukta (IKP) uz vienu iedzīvotāju īpatsvars Latvijā ir pieaudzis no 12% 2000.gadā līdz 16% 2021.gadā no Latvijas kopējā IKP.
Rīgā un citos statistiskajos reģionos IKP īpatsvars ir samazinājies vai palicis nemainīgs.
Lai pilnvērtīgāk izmantotu Pierīgas reģiona izaugsmes potenciālu un sekmīgāk sadarbotos ar pieaugošo komersantu skaitu, arī pašvaldībām esot nepieciešams uzlabot darbību uzņēmējdarbības veicināšanas jomā un uzņēmējdarbības vides uzlabošanā.