Civilā aizsardzība "X" stundā: rīdzinieku jautājumi un atbildes

Rīdzinieki aktīvi apmeklējuši pirmo semināru par civilās aizsardzības ieteikumiem "X stundā", aģentūra LETA uzzināja Rīgas domē.

Attālināti semināru skatījušies aptuveni 1000 cilvēku, savukārt klātienē Rātsnamā to apmeklēja aptuveni 50 interesentu.

Kā novēroja aģentūra LETA, iedzīvotāji izmantoja iespēju uzdot jautājumus par praktiskām lietām saistībā ar iespējamu militāro konfliktu.

Daudz jautājumu bija saistībā ar 72 stundu mugursomu. Piemēram, tika jautāts par to, kādu pārtiku ņemt līdzi, cik daudz ūdens nepieciešams, kādas higiēnas preces nepieciešamas un citi jautājumi.

Izskanēja arī jautājumi, par iespējām slēpties daudzdzīvokļu māju pagrabos. Piemēram, tika jautāts, vai šādi pagrabi ir drošākā vieta, kur slēpties.

Iedzīvotājiem tika paskaidrots, ka situācijā, ja sprādziens notiek blakus mājai un tā nesagrūst, pagrabs ir vislabāk piemērots, lai pasargātu no šķembām.

Taču situācijā, ja raķete trāpa no betona paneļiem būvētā mājā, tās mēdz sagāzties kā kāršu namiņš un cilvēki pagrabā var palikt zem gruvešiem.

Daudz jautājumu izskanēja arī par iespēju militārā konflikta gadījumā attīrīt ūdeni, ko varētu lietot uzturā. Tika skaidrots, ka šim nolūkam der speciālas tabletes, kuras izšķīdinot ūdenī, šķidrumu var lietot uzturā. Taču tām esot specifiska garša un šādu ūdeni ilgstoši lietot tomēr neesot vēlams.

Kā ziņots, šis seminārs iesāka Rīgas domes rīkoto iedzīvotāju informēšanas kampaņu un astoņu semināru ciklu par civilo aizsardzību.

Semināros iedzīvotāji tiks informēti par Rīgas civilās aizsardzības plānu, evakuāciju, drošām patvēruma vietām, iesaisti valsts aizsardzībā un citiem svarīgiem personīgās aizsardzības jautājumiem.

Seminārs būs skatāms tiešsaistē pašvaldības tīmekļvietnē "riga.lv" un pašvaldības "Facebook" kontā.

Rīgas dome 27.martā pieņēma galvaspilsētas civilās aizsardzības plānu, kurā izstrādāti algoritmi un sniegti konkrēti padomi, kā rīkoties iedzīvotājiem dažādās krīzes situācijās, tostarp militāra apdraudējuma gadījumā.

Latvijas valsts un pašvaldību iestādes kopš Krievijas sāktā kara pret Ukrainu sākuma bieži ir saņēmušas sabiedrības pārmetumus par nepietiekamiem civilās aizsardzības plāniem apdraudējuma gadījumos.