Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Rīgas reģiona pārvalde šobrīd vēl nav saņēmusi VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (NVĪ) vēstuli ar lūgumu pagarināt "Stūra mājā" konstatēto ugunsdrošības noteikumu pārkāpumu novēršanas termiņu, aģentūra LETA noskaidroja dienestā.
Saņemot šādu motivētu lūgumu, tas tiks vērtēts un pieņems lēmums par vai pret termiņa pagarinājumu.
Saskaņā ar Administratīvā procesa likumu objekta atbildīgajam par ugunsdrošību ir tiesības lūgt pagarināt ugunsdrošības pārkāpumu novēršanas termiņu, savukārt VUGD amatpersonai, izvērtējot minētos argumentus un citus apstākļus, atbalstīt vai noraidīt prasīto termiņa pagarinājumu.
Jau ziņots, ka VNĪ lūgs VUGD pagarināt termiņu, līdz kuram "Stūra mājā" jāizveido ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.
Pēc viņa teiktā, virkne VUGD norādījumu, lai ēkā varētu turpināt uzturēt Okupācijas muzeja ekspozīciju, tiks izpildīta noteiktajā termiņā līdz 7.maijam, bet tiks lūgt pagarināt termiņu signalizācijas sistēmas izveidei visā ēkā.
Muzejs izmanto tikai nelielu daļu ēkas, bet 92% ēkas netiek apdzīvoti, norādīja Vārna. VNĪ šodien izlems, cik garu termiņa pagarinājumu lūgs, bet tas varētu būt līdz vienam gadam.
Signalizācijas izveides izmaksas varētu būt ap 300 000 eiro vai nedaudz vairāk, atzina Vārna. Precīza summa tiks noskaidrota iepirkumā.
Vārna uzsvēra, ka Latvijas Okupācijas muzeja darbība ēkā netiks pārtraukta.
LETA jau rakstīja, ka valdība konceptuāli kā variantu atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) informatīvajā ziņojumā iekļauto scenāriju, kas paredz Tetera nama jeb "Stūra mājas" virzīšanu uz atsavināšanu un pārdošanu atklātā izsolē.
Ministri pauda cerību, ka valdības lēmums par "Stūra māja" atsavināšanu ļaus izvairīties no Okupācijas muzeja ekspozīcijas slēgšanas. Lai veiktu ārkārtas darbus un izveidotu signalizāciju, bija nepieciešams finansējums. Tagad VNĪ ieguldīs savus līdzekļus, kurus pēc tam uzņēmums cer atgūt "Stūra mājas" atsavināšanas procesā.
"Stūra māja" ir septiņu stāvu mūra ēka ar veikala telpām pirmajā stāvā, kas celta 1912.gadā pēc arhitekta Aleksandra Vanaga izstrādāta projekta. Laika posmā no 1944.gada līdz 1991.gadam "Stūra mājā" atradās Latvijas PSR Valsts drošības komiteja.
KM akcentē, ka ēka ir unikāls objekts, kurā saglabājies plašs liecību klāsts par PSRS okupācijas politiskajām represijām un izdarītajiem noziegumiem pret cilvēci. KM arīdzan norāda, ka Latvijas tautas apziņā "Stūra māja" saistās ar cilvēku ieslodzīšanu, mocīšanu, nogalināšanu un morālu pazemošanu.
"Latvijā nav otra šāda veida objekta, kas jau pašreizējā veidolā kalpo par vēstījumu nākamajām paaudzēm un brīdinājumu, lai šādi noziegumi neatkārtotos. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas "Stūra mājā" līdz 2008.gadam darbojās Latvijas Iekšlietu ministrijas padotības iestāde Valsts policija," pausts informatīvajā ziņojumā.
Savukārt 2009.gadā ar KM rīkojumu "Stūra māju" atzina par valsts nozīmes vēsturiska notikuma vietu "Komunistiskā režīma represīvo iestāžu darbības vieta - "Stūra māja"", vienlaikus definējot saglabājamās vērtības ēkas pirmajā stāvā un pagrabstāvā.
Informatīvajā ziņojumā uzsvērts, ka, neskatoties uz dažādiem potenciālajiem īpašuma attīstības variantiem, piemēram, pielāgot "Stūra māju" valsts budžeta iestāžu vajadzībām, uzrunājot komercsektoru un Rīgas valstspilsētas pašvaldību par iespējamajiem ēkas attīstības scenārijiem, ko VNĪ ir piedāvājis no 2014.gada, "Stūra mājas" neiznomātajai platībai nav izdevies atrast piemērotu pielietojumu, kas sniegtu tai jaunu un piepildītu saturu.
KM klāsta, ka patlaban neiznomātā ēkas platība saskaņā ar VNĪ sniegto informāciju veido 92% no ēkas kopējās platības. Nelielu ēkas daļu - 690 kvadrātmetrus jeb 8% aizņem Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcija par čekas vēsturi Latvijā. Nomas līgums ar Latvijas Okupācijas muzeja biedrību noslēgts 2020.gada 13.maijā ar nomas termiņu līdz 2050.gada 30.decembrim.