Ķirsis: Visticamāk, Rīgā neīstenos plānoto metrobusu projektu

© Dmitrijs Suļžics/MN

Visticamāk, Rīgā neīstenos plānoto metrobusu projektu, bet saglabās finansējumu Dienvidu tilta ceturtās kārtas īstenošanai, šāda informācija šodien izskanēja Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komisijas sēdē.

Rīgas mērs un komitejas vadītājs Vilnis Ķirsis (JV) aicināja no sēdes darbakārtības izņemt jautājumu par sabiedriskā transporta līnijas un ar to saistītās veloinfrastruktūras izbūvi Dzelzavas ielas posmā no Jorģa Zemitāna tilta līdz Juglas ielai.

Savu ierosinājumu viņš pamatoja ar to, ka valdības koalīcijā atbalstīts satiksmes ministra Kaspara Briškena (P) ierosinājums novirzīt metrobusa līnijai paredzēto finansējumu "Rail Baltica" projektam un Centrālās dzelzceļa stacijas izbūvei. Savukārt tiktu saglabāts finansējums Dienvidu tilta ceturtās kārtas izbūvei, par kura atņemšanu Ķirsis iepriekš tika paudis bažas.

Ķirsis atzina, ka, neesot struktūrfondu finansējumam, metrobusu līnijas projektu galvaspilsēta īstenot nevarēs. Viņa ieskatā, vispirms esot jāsagaida attiecīgs valdības lēmums, pirms turpināt lemt par projekta īstenošanu.

Kā ziņots, metrobusu līnijas būvniecību Rīgā, Dzelzavas ielā, bija plānots sākt šogad. Pēc sākotnējām aplēsēm, metrobusa līnijas izmaksas tika lēstas aptuveni 40 miljoni eiro.

Metrobuss ir no autosatiksmes atdalīta, neatkarīga autobusu vai trolejbusu līnija, to mēdz dēvēt arī par ātrgaitas autobusu vai trolejbusu. Tā mērķis ir nodrošināt ātrgaitas tramvajam pielīdzināmu pakalpojumu par ievērojami zemākām ieviešanas izmaksām.

Projekts bija iecerēts kā daļa no Eiropas Aveseļošanas un noturības mehānisma plānā iekļautās Rīgas metropoles transporta sistēmas zaļināšanas reformas, kuras mērķis ir veicināt paradumu maiņu, ieviešot satiksmes plūsmu pārstrukturizāciju.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvā pieejamā informācija, Dienvidu tilts tā ievērojamo izmaksu dēļ sabiedrībā tika dēvēts par vienu no dārgākajiem tiltiem pasaulē. Rīgas pašvaldība tā celtniecībai ņēma kredītu, ko sākotnēji plānoja atmaksāt 20 gadu periodā. Tā izbūves darbi tika sākti 2004.gadā, bet pabeigti 2013.gadā.

Tilta kopējās izmaksas darbu noslēgumā sasniedza ap 570 miljoniem latu jeb vairāk nekā 810 miljonus eiro.

Lai īstenotu projekta ceturto kārtu, dome iepriekš nolēma iegādāties četrus nekustamos īpašumus, kas nepieciešami, izbūvējot Jāņa Čakstes gatvi no Vienības gatves līdz Ziepniekkalna ielai.

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.