Izstrādāts Brīvības ielas dubliera skiču projekts

Pabeigta Ziemeļu transporta koridora 1.posma jeb Brīvības ielas dubliera skiču projekta izstrāde, informēja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā.

Skiču projektu izstrādāja pilnsabiedrība "BRD & Pro Via", līguma summa bija 577 000 latu, neskaitot pievienotās vērtības nodokli.

Izstrādātais skiču projekts paredz veidot jaunu, ap 9,1 kilometrus garu automaģistrāli, kas austrumos sākas pie esošā Jaunciema gatves pieslēguma Brīvības gatvei pie Rīgas pilsētas robežas un rietumos noslēdzas pie Gustava Zemgala gatves, kur sākas Ziemeļu transporta koridora 2.posms.

Brīvības ielas dubliera skiču projekts paredz no Rīgas pilsētas robežas līdz punktam netālu no Ķīšezera veidot divu brauktuvju ceļu ar divām joslām katrā virzienā, savukārt no Jaunciema gatves pie Ķīšezera līdz Gustava Zemgala gatvei - divas brauktuves ar trim joslām katrā virzienā, kā arī projektā paredzēts veidot piecus daudzlīmeņu satiksmes mezglus - ar Gustava Zemgala gatvi, Viskaļu ielu, Mārkalnes ielu, Jaunciema gatvi un Brīvības gatvi.

Ziemeļu transporta koridors tiek projektēts četros posmos. Aptuvenais kopējais ceļa garums ir 27-30 kilometri. Ziemeļu koridors iekļaujas valsts galveno autoceļu sistēmā, radot ērtus pieslēgumus esošajiem autoceļiem - rietumos tas pieslēgsies Rīgas-Jūrmalas-Ventspils autoceļam pie Priedaines un Rīgas apvedceļam pie Babītes, bet austrumos - pie Vidzemes šosejas Berģos.

Ziemeļu koridors tiks integrēts Rīgas ielu struktūrā ar lielāku skaitu daudzlīmeņu krustojumu. Autoceļš šķērsos arī ap 0,4 kilometrus plato Daugavu. Ziemeļu transporta koridora izbūves mērķis ir atslogot Rīgas centru no autotransporta, tādējādi uzlabojot vides kvalitāti tajā, kā arī Ziemeļu koridors ļaus ērti piekļūt visai Rīgas ostas teritorijai abos Daugavas krastos.

Ziemeļu transporta koridora 1.posma skiču projekta izstrāde tika sākta 2007.gada 20.martā. Laika posmā no 2007.gada 16.novembra līdz 27.decembrim notika projekta ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojuma sabiedriskā apspriešana, uz kuras rezultātiem balstoties Rīgas dome 2009. gada 13.janvārī pieņēma lēmumu par "Automaģistrāles no autoceļa A2 ievada Rīgas pilsētā līdz Gustava Zemgala gatvei (Brīvības ielas dubliera) būvniecību".

Paveiktie darbi finansēti Eiropas Savienības projektā "Rīgas pilsētas un Rīgas ostas iekļaušana TEN-T ceļu tīklā".

Pie visātrākā darbu tempa Ziemeļu transporta koridora būvniecība varētu sākties 2012.gadā, iepriekš žurnālistiem pieļāva Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers (LPP/LC).

Ziemeļu transporta koridora būvniecība varētu izmaksāt 1,5 miljardus eiro (aptuveni miljardu latu), sacīja Šlesers.

Šlesers uzsvēra, ka šī projekta īstenošanā noteikti būs jāizmanto publiskā un privātā partnerība (PPP), bet tas nozīmē, ka būs arī "kaut kāda maksa par ceļa izmantošanu, piemēram, lats".

Vicemērs norādīja, ka, izmantojot PPP iespējas, gada laikā varētu nonākt līdz projekta izstrādei, bet projekta īstenošana varētu sākties 2011.gadā.

"Šis projekts ilgtu piecus līdz septiņus gadus un būtiski nāktu par labu ekonomikai. Tiktu arī radīti 20 000 līdz 40 000 jaunu darba vietu," teica Šlesers.

Politiķis atzina, ka par šī projekta realizāciju varētu būt liela starptautiska interese, tāpat projekta finansēšanai būtu jāpiesaista ārvalstu banku konsorcijs.

Šlesers atgādināja, ka brīvosta kā Daugavas šķērsojumu vēlas redzēt augsto tiltu. "Ziemeļu transporta koridora daļai - Daugavas šķērsojumam - jābūt tiltam vismaz 60 metru augstumā," teica politiķis.

Ziemeļu transporta koridors ir vērienīgākais Rīgas transporta infrastruktūras projekts pēdējos desmit gados.

Rīgas Ziemeļu koridora trīs galvenie posmi ir Brīvības ielas dublieris, Daugavas ziemeļu šķērsojums un rietumu pievedceļi.

Svarīgākais