Rīgā vēlas bērnunamu grūti audzināmajiem

Rīgā pašvaldība grasās izveidot stingra režīma bērnunamu audzēkņiem ar uzvedības un atkarību problēmām. Iecere jau ir saskaņota gan ar Rīgas bāriņtiesu, gan citām bērnu aizsardzības institūcijām.

"Tas nav cietums, bet bērni nedrīkst brīvi iziet ārā, pastaigāties, apmeklēt kino," saka Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas vadītājs Leonīds Kurdjumovs (SC). Rīdzinieki pieredzi ieguvuši Igaunijā, kur jau ir līdzīga iestāde. Tur ir ļoti stingrs režīms, atzīst L. Kurdjumovs, bet igauņi šo pieredzi vērtējot pozitīvi. Stingrā režīma bērnunamā audzēkņi ārpus tā drīkstot iziet vienīgi audzinātāja pavadībā un arī tad, ja viņu uzvedība ir bijusi atbilstoša iestādes nosacījumiem. Tāpēc arī Rīgā izlemts pamēģināt audzināt jauniešus citos apstākļos, lai maksimāli ierobežotu viņu kontaktus ar nelabvēlīgu vidi.

Šovasar Rīgas speciālisti un bērnunamu darbinieki braukšot pieredzes apmaiņā uz Igauniju. Zināms, ka problemātiskos bērnus izmitinās galvaspilsētas bijušajā bērnunamā Ilga Motoru ielā 3a. "Tur paredzēti nelieli ieguldījumi – jāveic kosmētiskais remonts, jāpiemēro telpas, un tad varēs organizēt tāda veida struktūru," saka L. Kurdjumovs. Paredzēts, ka iestādē varētu uzturēties 36 bērni – 20 vai 22 zēni un 14 vai 16 meitenes. Bērnunams arī līdz šim bijis vairāk orientēts uz grūti audzināmo bērnu sagatavošanu dzīvei, tāpēc nav izvēlēts nejauši.

2010. gadā pabeigta Rīgas bērnunamu strukturālā reforma un no pieciem bērnunamiem un viena krīzes centra izveidoja tikai vienu struktūru – Rīgas pašvaldības bērnu un jauniešu centru ar sešām struktūrvienībām Apīte, Ilga, Imanta, Vita, Ziemeļi un Marsa gatve. Tajās uzturas bērni vecumā no diviem līdz 18 gadiem. "Administrācijas speciālisti ir samazināti vismaz piecas reizes, salīdzinot ar 2009. gada sākumu," informē L. Kurdjumovs. Reorganizācijas ieguvums – esot ietaupīti apmēram 365 000 latu.

Latvijā

Lai gan latviešu cilvēki ir atturīgāki, mierīgāki un spēj sadzīvot ar mazāk saules un vairāk lietus, tomēr starp mums ir daudz tādu, kas burtiski “slimo” ar Itāliju. Iemīlējušies Itālijā līdz sirds dziļumiem un sakairinātām garšu kārpiņām, arī Latvijā ļaudis meklē dienvidzemes burvību ēdienos, vīnogu dzērienos un dabiskajā priekā par dzīvi.

Svarīgākais