Krieviski runājošas sievietes agresīvajā attieksmē prokuratūra neko sodāmu nesaskata

Prokuratūra atzinusi par tiesisku Valsts policijas lēmumu izbeigt kriminālprocesu saistībā ar krieviski runājošas sievietes agresīvu attieksmi pret latviski runājošu sievieti, aģentūru LETA informēja prokuratūra.

LETA jau ziņoja, ka saskaņā ar kādas tvitera lietotājas vēstīto viņa 2022.gada jūlijā apstājusies uzjautāt, "vai viss ok", kad redzējusi agresīvu sievieti, kliedzam uz apkopēju. Toreiz sieviete sākusi apsaukāties, bet viņa aizgājusi prom. Citu dienu agresīvā sieviete sēdējusi uz soliņa pie tvitera lietotājas mājas un, kolīdz viņu ieraudzījusi, skrējusi klāt.

Sociālā tīkla lietotājas 28.jūlijā nofilmētajā video redzams, ka agresīvā sieviete latviski runājošajai sievietei draud, grūsta, saukā par nacisti un fašisti, jo saņēmusi atteikumu ar viņu runāt krieviski. Sociālā tīkla lietotāja apgalvojusi, ka beigās agresore esot viņai situsi un norāvusi ķēdīti no kakla.

Valsts policija saistībā ar notikušo sāka kriminālprocesu pēc Krimināllikuma panta par huligānismu. Tāpat bija noskaidrota iespējamās vainīgās personas identitāte. Vēlāk gan kriminālprocess izbeigts.

Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļā aģentūrai LETA iepriekš pavēstīja, ka izmeklēšana konkrētajā kriminālprocesā notika ciešā prokuratūras uzraudzībā. Veicot visas izmeklēšanas un procesuālās darbības, saskaņā ar Kriminālprocesa likumu, saņemot uzraugošā prokurora piekrišanu, pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu.

Vienlaikus ticis secināts, ka vērtēšanai jāizdala administratīvā atbildība. Patlaban par notikušo sākts administratīvā pārkāpuma process par sabiedriskās kārtības traucēšanu, pārkāpjot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot personas mieru vai apdraudot savu vai citu personu drošību. Par šādu pārkāpumu fiziskai personai var piemērot sodu līdz 500 eiro.

Lai pieņemtu lēmumu par soda piemērošanu administratīvā pārkāpuma procesā, saskaņā ar Administratīvā atbildības likuma regulējumu persona februārī izsaukta uz administratīvā pārkāpuma procesa izskatīšanu un paskaidrojuma sniegšanu.

Prokuratūra, izvērtējot policijas rīcību, konstatēja, ka lēmums izbeigt kriminālprocesu ir tiesisks un tajā sniegta pietiekoša un pamatota motivācija secinājumam par noziedzīga nodarījuma, tai skaitā naida nozieguma, sastāva neesamību personas darbībās.

Ievērojot to, ka pirmstiesas kriminālprocesā personas darbībās tika konstatētas administratīvā pārkāpuma pazīmes, prokuratūras ieskatā, procesa virzītāja pamatoti, izbeidzot kriminālprocesu, izdalīja no tā materiālus jautājuma lemšanai par administratīvās lietvedības sākšanu.

Minētajā gadījumā izmeklēšanas gaitā tika noskaidrots, ka konflikts izveidojies uz jau iepriekš notikuša notikuma pamata, proti, dažas dienas iepriekš abu pušu starpā notikusi vārdu apmaiņa. Tā rezultātā radās pamats vēlākam konfliktam, kas tika fiksēts videoierakstā. Minētais ieraksts tika publicēts sociālajos tīklos, pēc kā guva ievērojamu rezonansi masu informācijas līdzekļos un sabiedrībā, radot tai atšķirīgu priekštatu par notikuma faktiskajiem apstākļiem.

Prokuratūra norāda, ka bieži vien ikdienas komunikācijā, lietojot terminu "naida runa", ar to tiek saprastas arī naidīgas, nepieklājīgas izteiksmes formas, kas aizskar cilvēka godu un cieņu. Katrs gadījums vērtējams atbilstoši tā faktiskajiem apstākļiem, un tikai tajā gadījumā, kad nodarījuma faktiskās pazīmes sakrīt ar konkrētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm, kas paredzētas Krimināllikumā, ir pamats atzīt, ka ir izdarīts noziedzīgs nodarījums.