Rīdziniekiem izmaksas par februārī patērēto siltumu būs ievērojami mazākas

© f64.lv, Rūta Kalmuka

Rīdziniekiem februārī siltuma patēriņš bijis vidēji par 30% mazāks nekā janvārī, informē AS "Rīgas siltums" sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Jana Roze.

Rīgā rēķinus par siltumu februārī ietekmēja āra gaisa temperatūra, ēkas siltumnoturība un iedzīvotāju siltuma lietošanas paradumi. Vidējā āra gaisa temperatūra šī gada februārī bija +1,6 grādi, kas ir par 6,1 grādiem augstāka nekā šā gada janvārī, kad vidējā gaisa temperatūra bija -4,5 grādi. Tā rezultātā siltumenerģijas patēriņš vidēji ir par 30% mazāks.

Siltumenerģijas tarifs janvārī un februārī bija vienāds - 87,57 eiro par megavatstundu (MWh) bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Atbilstoši izmaksas par piegādāto siltumenerģiju februārī vidēji būs par 30% mazākas nekā janvārī.

Rīgā visa piegādātā siltumenerģija tiek uzskaitīta ar namu siltummezglos uzstādītajiem verificētajiem siltumskaitītājiem. To rādījumi tiek nolasīti automātiski vienā laikā, kas ir droša siltumskaitītāju rādījumu nolasīšanas sistēma, jo izslēgts cilvēka kļūdas faktors.

Klientiem maksas lielumu nosaka divas komponentes - siltumenerģijas tarifs, kas visiem patērētājiem ir vienāds, un siltumenerģijas patēriņš.

"Rīgas siltums" atgādina, ka ēkas siltumenerģijas patēriņš katrā mājā ir atšķirīgs. Piemēram, renovētā/siltinātā ēkā siltumenerģijas patēriņš var būt vidēji pat līdz 50% mazāks nekā nesiltinātā/nerenovētā ēkā, kā arī dzīvokļos uzstādītie termoregulatori dod iespēju samazināt siltumenerģijas patēriņu vidēji no 20% līdz pat 50%.

"Rīgas siltums" aicina izmantot mūsdienās pieejamās tehnoloģiskās iespējas siltumenerģijas racionālai izmantošanai. Tās, kopā ar dažu paradumu maiņu, ļaus samazināt siltuma patēriņu, rēķinu summu un nodrošinās arī tīrāku apkārtējo vidi, novēršot nelietderīgu siltumenerģijas patēriņu.

Iedzīvotāji savas mājas siltumenerģijas patēriņu var uzzināt "Rīgas siltums" mājaslapā.

Latvijā

Ceturtdien Saeima izskatīšanai komisijās nodeva Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) rosinātos likuma grozījumus, kas paredz rīkot pašvaldības referendumu par jebkuras jaunas kulta ēkas būvniecību, kas neatbilst Satversmē nostiprinātajām latviešu tradīcijām un kristīgajām vērtībām. Kaut arī grozījumos netika konkrēti minētas mošejas, skaidrs bija tas, ka runa ir tieši par šīm kulta celtnēm. Par situāciju spriež politologi Filips Rajevskis un Andis Kudors, kā arī katoļu priesteris dr. theol. Ilmārs Tolstovs.

Svarīgākais