Rīgas dome izpilda Latvijas Republikas ģenerālprokurora prasību; īpašumtiesības uz zemi tiks atjaunotas [papildināts]

Dome arī atzina par spēku zaudējušu lēmumu par lokālplānojuma uzsākšanu teritorijai starp Rīgas robežu, Priedaines ielu, Mūkupurva ielu, Nīkrāces ielu un Grenču ielu.

Domes sēdē raisījās asi strīdi starp koalīcijas un opozīcijas deputātiem. Asus pārmetumus no deputātiem saņēma arī Īpašuma departamenta vadītājs Vladimirs Ozoliņš.

Kamēr "Saskaņas" un Latvijas Krievu savienības deputāti pauda bažas par to, ka no šī lēmuma cietīs Rīgas un visas Latvijas reputācija, jo tiek grauta investīciju vide. Tikmēr opozīcijas frakcija "Progresīvie" un koalīcijas līdere "Jaunā vienotība" turpināja savstarpējos ķīviņus par to, kurš vairāk vainojams esošajā situācijā.

"Progresīvo" frakcijas vadītājs Mārtiņš Kossovičs uzsvaru lika uz to, ka Rīgas mēra Viļņa Ķirša (JV) un Satiksmes un transporta lietu komitejas vadītāja Olafa Pulka (JV) paustais galvenokārt apliecinot vēlmi palīdzēt savai uzticības personai, bijušajam Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktora pienākumu izpildītājam Jānim Vaivodam.

Vaivods tiekot turēts aizdomās liela apmēra kukuļošanas lietā, saistībā ar šiem zemesgabaliem, uzsvēra Kossovičs.

Viņš pauda cerību, ka tiesībsargājošajām iestādēm izdosies veiksmīgi izmeklēt šo korupcijas skandālu un Vaivodu notiesāt.

Kossovičs domes sēdē pieminēja vēstules no lidostas un no Satiksmes ministrijas, kurās minēts, ka zemes gabali nepieciešami lidostas attīstībai. Viņš pauda uzskata, ka tiek melots, ka iepriekšējais mērs Mārtiņš Staķis (P) esot slēpis šīs vēstules, lai deputātu nevarētu ar tām iepazīties.

Savukārt Ķiris Kossoviča pausto domes sēdē nosauca par liekulību, norādot, ka Kossovičs speciāli jaucot informāciju par abām vēstulēm. Pirmā vēstule no lidostas esot bijusi saistīta ar iespējamo teritorijas attīstību un neizslēdza arī investoru piesaisti.

Savukārt otrā vēstule no Satiksmes ministrijas Ķirša ieskatā bijusi svarīgāka. Tajā esot uzsvērta privatizācijai nodoto zemes gabalu nepieciešamība lidostai.

Šī vēstule esot sūtīta Staķim un tikusi pārsūtīta tikai Īpašuma departamenta direktoram, bet ne komiteju vadītājiem.

Pēc karstām debatēm pieprasījumu atjaunot īpašumtiesības uz zemesgabaliem atbalstīja faktiski visi klātesošie deputāti, izņemot koalīcijas frakcijas "Gods kalpot Rīgai" deputāti Natāliju Ābolu un Ainaru Baštiku.

Par vienu no darba kārtības jautājumiem nenobalsoja arī "Jaunās vienotības" deputāts Miroslavs Kodis, kurš aģentūrai LETA paskaidroja, ka tā bijusi tehniska kļūda un viņš noteikti būtu balsojis par.

Iepriekš Rīgas domei divas reizes neizdevās pieņemt šo lēmumu kvoruma trūkuma dēļ.

Šāds lēmums bija jāpieņem, jo pašvaldība februārī saņēma Latvijas Republikas ģenerālprokurora iesniegumu par prettiesisku neapbūvētas zemes privatizāciju valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka turpmākajai attīstībai nepieciešamajā teritorijā. Iesniegumā uzsvērts, ka pašvaldība privatizācijas procesā nav izvērtējusi zemesgabalu nepieciešamību valsts pārvaldes funkciju vai valsts vai pašvaldības komercdarbības veikšanai.

Prokuratūras ieskatā privatizācijas procesā nav izvērtēta zemesgabalu nepieciešamība valsts pārvaldes funkciju vai valsts vai pašvaldības komercdarbības veikšanai, un visi zemesgabali atrodas Rīgas lidostas turpmākai attīstībai nepieciešamajā teritorijā.

Ģenerālprokurora iesniegums uzliek pašvaldībai par pienākumu atjaunot tās valdījuma un īpašuma tiesības uz 22 zemesgabaliem un apturēt šīs teritorijas lokālplānojuma izstrādi.

Trešdien preses konferencē Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV) pieļāva, ka Rīgas domnieki, iespējams, tikuši maldināti lēmuma pieņemšanā par zemes gabalu pārdošanu.

Saistībā ar šiem zemes gabaliem līdzšinējo Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktora pienākumu izpildītāju Jāni Vaivodu tur aizdomās par 50 000 eiro kukuļa piedāvāšanu satiksmes ministra Kaspara Briškena ("Progresīvie") padomniekam Jānim Meirānam, iepriekš ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

"De facto" rīcībā esošā informācija ļaujot pieņemt, ka rudenī Vaivods vērsies pie Meirāna, ieminoties, ka būtu labi, ja Satiksmes ministrija (SM) atteiktos no savām pretenzijām uz zemi pie lidostas, informētu par to investoru, un līdz ar to vairs nebūtu šķēršļu zemesgabalus nostiprināt zemesgrāmatā. Tikšanās un saziņa notikusi dažu mēnešu garumā. Kādā brīdī esot izskanējusi arī iespējamā kukuļa summa - 50 000 eiro par vajadzīgo vēstuli no SM.

Rīgas pašvaldībai piederoši neapbūvēti zemesgabali pie Rīgas lidostas 2022.gada 14.aprīlī tika pārdoti izsolē. Tos par 5,7 miljoniem eiro iegādājusies ar nekustamo īpašumu attīstītaju "Sirin Development" saistītais uzņēmums SIA "Cella investment 3". Abi šie uzņēmumi Lietuvā reģistrētajā holdingā "ME Holding NT".

Zemesgabalu kopējā platība ir 389 394 kvadrātmetri. Tie atrodas aptuveni 400 metru attālumā no lidostas nožogotās teritorijas un pilsētas robežas ar Mārupes novadu, kvartālā starp Mazās Gramzdas, Kalnciema, Mīkleņu, Kārklu un Mūkupurva ielu. Zemesgabalu robeža atrodas arī aptuveni 500 metru attālumā no Kārļa Ulmaņa gatves, tās labajā pusē, virzienā uz pilsētas centru, un aptuveni 600 metrus no autoceļa, kas ved uz lidostu.

Rīgas domes deputāti 2010.gadā uzdeva pašvaldības SIA "Rīgas pilsētbūvnieks" uz šiem zemesgabaliem īstenot reģionāla mēroga izstāžu un konferenču centra izveides projektu un ieguldīja zemesgabalus uzņēmuma pamatkapitālā. Vēlāk, 2012.gadā, Rīgas dome atteicās no šī projekta un nolēma zemesgabalus nodot privatizācijai. 2022.gadā zemesgabalus pārdeva izsolē un 2023.gadā pašvaldība nolēma sākt lokālplānojuma izstrādi.

Iepriekš "Sirin Development" solīja, ka nekustamajā īpašumā tiks ieguldīti vairāk nekā 100 miljoni eiro. Plāns paredzēja, ka darbi minētajā teritorijā norisināsies vairākās kārtās, un to rezultātā taps 180 000 kvadrātmetru lielas un modernas loģistikas noliktavas.