Ar zemes pie lidostas pārdošanu saistītie dokumenti domē ir izgājuši standarta procedūru, teica bijušais Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (P).
Viņš uzsvēra, ka publiski izskanējušie apgalvojumi, ka viņš esot kādus dokumentus slēpis, esot meli.
Saņemot vēstules, kurās norādīts, ka zeme pie lidostas nepieciešama lidostai, Staķis tās esot nosūtījis Īpašuma departamentam, kā arī Pilsētas īpašumu komitejas vadītājam Dainim Locim (NA/LRA) un Pilsētas attīstības komitejas vadītājai Inesei Andersonei (JV).
Taču komitejas sēdē un domes sēdē, kad tika lemts par zemes gabalu pārdošanu, šie dokumenti nav tikuši pievienoti.
Par dokumentiem, kas tiek pievienoti lēmuma pieņemšanai komitejās un domē, esot trīs atbildīgie, un šajā gadījumā tie bija Īpašuma departamenta direktors, Juridiskā pārvalde un Pilsētas īpašuma komitejas vadītājs, teica Staķis.
Pirms lēmuma pieņemšanas šie jautājumi apspriesti arī sadarbības padomē, kurā nevienam neesot bijuši iebildumi. Turklāt Īpašuma departamenta direktors Vladimirs Ozoliņš esot paudis pārliecību, ka pašvaldība rīkojas tiesiski.
Staķis piebilda, ka šī lieta būtu jāizmeklē. Par to, vai viņš varētu vērsties tiesībsargājošajās iestādēs, viņš varētu lemt pēc šodienas domes sēdes.
Savukārt Rīgas domes frakcijas "Progresīvie" pārstāvis Mārtiņš Kossovičs aģentūrai LETA pauda, ka Rīgas mērs Ķirsis "cenšas publikai aizmālēt acis un melo".
Viņš uzsvēra, ka visas šīs vēstules esot pieejamas publiskajā sistēmā. Līdz ar to tās neesot tikušas slēptas.
Politiķis neatbildēja uz aģentūras LETA jautājumu, vai lēmuma pieņemšanā par zemes gabalu pārdošanu viņš zināja par vēstulēm, kurās tiek norādīts, ka zeme nepieciešama lidostai.
Kossovičs atzina, ka viņam pašlaik esot daudz jautājumu gan Īpašuma departamenta vadītājam, gan Juridiskajai pārvaldei. Viņš pašlaik nevienu negribot vainot, bet gribot daudz uzmanīgāk paskatīties, kāda ir bijusi dokumentu aprite un kas šos dokumentus vīzējis.
Kā ziņots, Rīgas mērs šodien preses konferencē pieļāva, ka deputāti, iespējams, tika maldināti lēmuma pieņemšanā par zemes gabalu pārdošanu pie lidostas.
Viņš norādīja, ka dome bija saņēmusi divas vēstules, tostarp no Satiksmes ministrijas, kurās tika skaidrota zemju nepieciešamība lidostai.
Šīs vēstules esot saņēmis tā laika mērs Staķis, kurš vēstules nosūtījis tālāk Īpašuma departamentam.
Ķirsis atzina, ka viņam nav skaidrs, kādēļ deputāti par šīm vēstulēm tolaik neesot tikuši informēti.
Viņš pauda cerību, ka pašvaldības veiktajā pārbaudē tiks noskaidroti atbildīgie, kādēļ šāda situācija varēja izveidoties. Visa pārbaudē iegūtā informācija tikšot nosūtīta Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) un prokuratūrai.
Kā ziņots, šodien plkst. 15.30 notiks Rīgas domes sēde, kurā atkal plānots lemt par īpašumtiesību atjaunošanu uz, iespējams, prettiesiski pārdotajiem 22 zemes gabaliem pie lidostas.
Rīgas pašvaldība februārī saņēma Latvijas Republikas ģenerālprokurora iesniegumu par prettiesisku neapbūvētas zemes privatizāciju valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka turpmākajai attīstībai nepieciešamajā teritorijā. Iesniegumā uzsvērts, ka pašvaldība privatizācijas procesā nav izvērtējusi zemesgabalu nepieciešamību valsts pārvaldes funkciju vai valsts vai pašvaldības komercdarbības veikšanai.
Tāpat arī ziņots, ka Rīgas dome ir saņēmusi informāciju, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sācis izmeklēšanu, kurā iesaistīts Rīgas pašvaldības amatpersona Jānis Vaivods.
Jau ziņots, ka pašvaldība saņēmusi ģenerālprokurora iesniegumu par prettiesisku neapbūvētas zemes privatizāciju valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka turpmākajai attīstībai nepieciešamajā teritorijā, tāpēc Rīgas domei bija jālemj par īpašumtiesību atjaunošanu uz izsolē pārdotajiem zemesgabaliem, kas nepieciešami lidostas attīstībai.
Rīgas domei divas reizes kvoruma trūkuma dēļ neizdevās nobalsot par šo lēmumu. Tādēļ, ņemot vērā, ka pašvaldība nav izpildījusi ģenerālprokurora iesniegumu par prettiesiskās Rīgas lidostas zemju privatizācijas seku novēršanu, Ģenerālprokuratūra vērtē iespēju vērsties tiesā.
Iepriekš prokuratūra pašvaldību informēja, ka privatizācijas procesā nav izvērtēta zemesgabalu nepieciešamība valsts pārvaldes funkciju vai valsts vai pašvaldības komercdarbības veikšanai un visi zemesgabali atrodas Rīgas lidostas turpmākai attīstībai nepieciešamajā teritorijā.
Ģenerālprokurora iesniegums uzliek pašvaldībai par pienākumu atjaunot tās valdījuma un īpašuma tiesības uz 22 zemesgabaliem un apturēt šīs teritorijas lokālplānojuma izstrādi.
Turklāt saistībā ar šiem zemes gabaliem līdzšinējo Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktora pienākumu izpildītāju Jāni Vaivodu tur aizdomās par 50 000 eiro kukuļa piedāvāšanu satiksmes ministra Kaspara Briškena ("Progresīvie") padomniekam Jānim Meirānam, svētdien ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
"De facto" rīcībā esošā informācija ļaujot pieņemt, ka rudenī Vaivods vērsies pie Meirāna, ieminoties, ka būtu labi, ja Satiksmes ministrija (SM) atteiktos no savām pretenzijām uz zemi pie lidostas, informētu par to investoru, un līdz ar to vairs nebūtu šķēršļu zemesgabalus nostiprināt zemesgrāmatā. Tikšanās un saziņa notikusi dažu mēnešu garumā. Kādā brīdī esot izskanējusi arī iespējamā kukuļa summa - 50 000 eiro par vajadzīgo vēstuli no SM.
Rīgas pašvaldībai piederoši neapbūvēti zemesgabali pie Rīgas lidostas 2022. gada 14. aprīlī tika pārdoti izsolē. Tos par 5,7 miljoniem eiro iegādājies ar nekustamo īpašumu attīstītaju "Sirin Development" saistītais uzņēmums SIA "Cella investment 3". Abi šie uzņēmumi ietilpst Lietuvā reģistrētajā holdingā "ME Holding NT".
Zemesgabalu kopējā platība ir 389 394 kvadrātmetri. Tie atrodas aptuveni 400 metru attālumā no lidostas nožogotās teritorijas un pilsētas robežas ar Mārupes novadu, kvartālā starp Mazo Gramzdas, Kalnciema, Mīkleņu, Kārklu un Mūkupurva ielu. Zemesgabalu robeža atrodas arī aptuveni 500 metru attālumā no Kārļa Ulmaņa gatves, tās labajā pusē virzienā uz pilsētas centru, un aptuveni 600 metrus no autoceļa, kas ved uz lidostu.
Rīgas domes deputāti 2010. gadā uzdeva pašvaldības SIA "Rīgas pilsētbūvnieks" uz šiem zemesgabaliem īstenot reģionāla mēroga izstāžu un konferenču centra izveides projektu un ieguldīja zemesgabalus uzņēmuma pamatkapitālā. Vēlāk, 2012. gadā, Rīgas dome atteicās no šī projekta un nolēma zemesgabalus nodot privatizācijai. 2022. gadā zemesgabalus pārdeva izsolē, un 2023. gadā pašvaldība nolēma sākt lokālplānojuma izstrādi.
Iepriekš "Sirin Development" solīja, ka nekustamajā īpašumā tiks ieguldīti vairāk nekā 100 miljoni eiro. Plāns paredzēja, ka darbi minētajā teritorijā norisināsies vairākās kārtās un to rezultātā taps 180 000 kvadrātmetru lielas un modernas loģistikas noliktavas.
