Karuseļi Esplanādē - ko par to teiktu Rainis?
Tā ir normāla prakse, ka lielpilsētu centros līdzās dažādiem kultūrvēsturiskiem objektiem uz laiku atrodas atrakcijas, uzskata Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC). Arī rīdziniekiem nav iebildumu par karuseļu atrašanos Esplanādē, jo pirmajās dienās par izklaidēm savus maciņus atvēruši apmēram 7000 iedzīvotāju.
Kultūras ministres Sarmītes Ēlertes (Vienotība) izteikumus, ka Rīgas vēsturiskajā centrā nedrīkst atrasties šāda veida izpriecas, Rīgas vadītājs un iedzīvotāji sauc par sīku, nepamatotu kašķi, lai tādā veidā pievērstu sev uzmanību. «Ēlerte pieminēja, ka topošā Eiropas kultūras galvaspilsētā nedrīkst izvietot karuseļus, tad, sekojot šai loģikai, pa vēsturisko centru nevar skriet maratonu apakšbiksēs, arī blondīņu gājiens ir jāizliedz. Ja sekojam pēc loģikas, pirmais balagāns, kas jāizvieto citur ir Ministru kabinets ar visu Ēlertes ministriju,» ir pārliecināts N. Ušakovs.
Viņa pieredze liecina, ka daudzviet Eiropā, piemēram, Milānā un Hamburgā, pilsētu centros arī darbojas karuseļi un pret tiem neviens neprotestē. Šie karuseļi, kuri līdz vakardienas vakaram aizsedza Raiņa pieminekli, Esplanādē atradīsies līdz 23. aprīlim. Rīgas mērs izteicis vēlmi to uzturēšanos pagarināt līdz maija sākumā gaidāmajām garajām brīvdienām, taču no Vācijas un Nīderlandes atbraukušais tingeltangelis maija sākumā sarunājis nākamo pieturu – Kauņu.
«Tas ir smieklīgi, ka Ēlerte ceļ traci. Panorāmas rats gadumijā bija Līvu laukumā, kas ir vēl lielāks Rīgas vēsturiskais centrs. Kāpēc jau tolaik neko neteica? Skaidrs, ka šis ir tīri politisks izteikums. Ja cilvēkiem būs prieks un viņiem patiks, tad neredzu nevienu iemeslu, lai atrakcijas šeit nebūtu. Mēs esam strādājuši Lietuvā, Vācijā, Nīderlandē, visur viss ir kārtībā. Atrakcijas ir bijušas arī blakus pieminekļiem, baznīcām, tikai vienīgā vieta ir šeit, kur ir problēmas,» Neatkarīgajai atklāj SIA Games Serviss Group līdzīpašnieks Dmitrijs Pohorovs.
Pirmo dienu apmeklētība vēl neesot tā labākā, jo vācieši uzskata, ka atrakcijas atmaksājas, ja tās apmeklē vismaz 100 000 interesentu. «Par turpmāko pagaidām pāragri spriest. Nezinu. Patiešām nezinu, jo tās ir ļoti lielas investīcijas, kas jāiegulda. Daudz cilvēku nenozīmē, ka būs liela peļņa. Vietai problēma ir tāda, ka nav elektrības. Mēs to dabūjam no ģeneratora, un tas maksā dārgi. Es pirmo reizi atrakcijas organizēju Rīgas centrā, un man pat 50 000 apmeklētāju būtu labi,» uzskata D. Pohorovs. Pērn rudenī līdzīgas atrakcijas viņš izvietoja ārpus Rīgas centra pie Elkor Plaza.
Vairāki aptaujātie rīdzinieki neslēpj, ka pagaidu atrakcijas ir lielisks veids, lai atpūstos, un tas pagaidām pelēko galvaspilsētu padara krāsainu. «Mums patīk, ka ir pārmaiņas. Tas, ka atrakcijas ir blakus Katedrālei un Raiņa piemineklim ir normāli, jo tās jau tur neatradīsies mūžīgi,» stāsta Ilze un Ieva.
Latvijas Tūrisma aģentu asociācijas prezidente Kitija Gitendorfa neslēpj, ka atrakcijas nav tūristu piesaistīšanas objekts. «Nevajag jaukt putru ar kāpostiem. Ja mums būtu milzu atrakcijas parks Mežaparkā, kas būtu stacionārs, pārdomāts, tad tas būtu cits stāsts, bet šis ir kā ceļojošais cirks. Vai tas ir labi rīdziniekiem, jājautā pašiem iedzīvotājiem. Jebkurā gadījumā, ja ir kvalitatīva lieta, tā ir interesanta iedzīvotājiem un arī tiem tūristiem, kas ir atbraukuši tajā brīdī,» paskaidro K. Gitendorfa.