Ekspertu atzinumu par Dienvidu tilta celtniecības sadārdzinājuma avotiem un vaininiekiem sola publiskot šodien vai pirmdien, 12. oktobrī. Jau vairākas nedēļas Rīgas domē aizbildinās ar juridiskām konsultācijām un speciālistu slēdzienu sīkāk nekomentē.
Arī vakar mērs Nils Ušakovs (SC) sacīja, ka vēl notiek intensīvas pārrunas ar juristiem, jo turpmākā pašvaldības rīcība skars arī attiecības ar būvniekiem. Tāda vilcināšanās vairo aizdomas, ka vainīgie tiek meklēti formāli un, visticamāk, līdz reālam un iespaidīgam sodam nemaz nenonāks, kaut arī pašvaldībā sola amatpersonas saukt pie atbildības. Vairāki atzinumu lasījušie domes deputāti norādīja, ka tas sasaucas ar Valsts kontroles (VK) revīzijā konstatēto. Tomēr deputātiem bijis jāparakstās par informācijas neizpaušanu. VK toties publiski pavēstījusi, ka sākotnēji tilta celtniecībai bija paredzēts tērēt 108 miljonus latu, bet tā izmaksas tomēr sasniegušas 570 miljonus latu. No šīs naudas 264 miljoni latu tērēti par aizņēmumu. Revīzijā konstatēts, ka lielāko daļu sadārdzinājuma veido Rīgas domes izvēlētais būvdarbu finansēšanas modelis. Tas nozīmē, ka būvniecībai ņemto aizņēmumu sāks atmaksāt tikai nākamgad, tādējādi izmaksas palielinot par 264 miljoniem jeb par 87 procentiem. VK uzskata, ka, vienojoties ar tilta būvnieku par izmaiņām norēķinu kārtībā, celtniecības laikā ir pretlikumīgi saskaņots ekonomiski nepamatots būvdarbu sadārdzinājums. Tas radījis 27 miljonus latu lielus zaudējumus 15 gadu periodā. Dome, vienojoties ar Deutsche Bank AG par aizdevumu 567 miljonu latu apmērā tilta būvniecībai, rīkojusies, apejot normatīvajos aktos noteikto aizņemšanās kārtību.
Domnieks Juris Viņķelis (PS) pēc iepazīšanās ar advokātu biroja Grunte un Cers un ekonomista Ulda Oša iesniegto atzinumu Neatkarīgajai stāstīja, ka tajā lielākais uzsvars likts uz iespēju piedzīt līdzekļus no amatpersonām, kuru dēļ, iespējams, radušies zaudējumi tilta celtniecības laikā. Eksperti aizrādījuši arī uz iespējami nepamatotu melnā metāla sadārdzinājumu un atzinuši, ka domes Pilsētas attīstības departaments pēkšņi mainījis konkursa noteikumus. Savukārt VK aizrādījums par aizņēmumu bankā nav izpelnījies ekspertu aizdomas. Eksperti ieteikuši domei vienoties ar būvniekiem par celtniecības izmaksām nākamajos būvniecības posmos un mēģināt samazināt zaudējumus par jau veiktajiem darbiem. J. Viņķelis prāto, ka tas attiecināms uz norēķiniem par melnā metāla sadārdzinājumu.
Savukārt Rīgas domes deputāts Ģirts Valdis Kristovskis (PS) televīzijā izteicies, ka pašvaldības amatpersonas, kas pieņēmušas lēmumus par tilta būvniecību, atteikušās no Eiropas Savienības fondu izmantošanas un tādējādi radījušas liekus tēriņus. Tomēr Neatkarīgās rīcībā ir vēstule, kurā 2004. gadā Satiksmes ministrija ir tā, kas noraida Eiropas struktūrfondu naudas piešķiršanu tieši Dienvidu tiltam.