Bērnudārzos mazuļi šogad nav jāpārreģistrē

Līdz ar jauno Rīgas domes saistošo noteikumu stāšanos spēkā vecākiem nav jāpārreģistrē bērni bērnudārzos, jo datubāzē ir pieejama aktuālā informācija no Iedzīvotāju reģistra par deklarēto dzīvesvietu. Arī vecāki savu kontaktinformāciju jebkurā laikā var precizēt portālā eriga.lv., informēja Rīgas domē.

Jaunie noteikumi ļauj vecākiem nepārreģistrēt bērnu bērnudārzā, bet bērns rindā ir jāreģistrē elektroniski pašvaldības interneta portālā eriga.lv, aizpildot pakalpojuma Reģistrācija pirmsskolā veidlapu. Savukārt vecākiem, kuriem nav iespējas to paveikt, jādodas uz Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centru.

Tāpat jaunie noteikumi vairs neparedz sarežģīto četrpakāpju rindas sistēmu, bet tās vietā ir izveidota viena rinda konkrētai iestādei. Reģistrācijas pieteikumi vairs netiek sistematizēti pa dzimšanas gadiem, bet tikai pēc viena objektīva kritērija – reģistrācijas datuma. Uzņemot bērnu bērnudārzā, tiek ņemta vērā bērna un vecāka deklarētā dzīvesvieta, pirmām kārtām uzņemot Rīgas pašvaldības administratīvajā teritorijā deklarētos bērnus. Jaunie noteikumi paredz, ka pirmsskolas izglītības iestādei ir tiesības vasaras mēnešos pedagoģisko darbinieku atvaļinājuma laikā pārtraukt pedagoģisko procesu no četrām līdz astoņām nedēļām, trīs mēnešus iepriekš rakstveidā aptaujājot vecākus par bērnudārza nepieciešamību pedagoģiskā procesa pārtraukuma laikā.

Agrāk, lai saglabātu iepriekš pieteikto rindu Rīgas pašvaldības bērnudārzā, vecākiem no 1. līdz 30. aprīlim bija jāveic ikgadējā bērnu pārreģistrācija, uzņemšanai izglītības iestādē.

Latvijā

Kādēļ akciju sabiedrība “Rīgas siltums” vēlējās būtiski lielākus tarifus siltumenerģijai, pēc tam pārdomāja un pēkšņi vēlējās mazākus, uz kā rēķina tika prasīti zemāki tarifi, vai alkas pēc lielākiem tarifiem mazinātos, ja sabiedrībā neraisītos sašutums, interesi par notiekošo neizrādītu ekonomikas ministrs un akcionārs Rīgas dome; vai mazajiem siltuma ražotājiem ir pamats sūdzēties par grūto dzīvi; kādēļ nedrīkst pieļaut TEC radītā siltuma izkūpināšanu gaisā, kādēļ par nozari atbildīgajām ministrijām un arī Tieslietu ministrijai būtu sabiedrībai jāizskaidro, kā valsts raugās uz iniciatīvu tiesas ceļā no valsts atprasīt miljardus par OIK; kādēļ nepieciešams izmaiņas likumdošanā par ūdens apriti; ko darīt ar izmaksām par abonētās preses izplatīšanu; vai varam prognozēt tarifus pakalpojumiem tuvākajā nākotnē – “nra.lv” saruna ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšsēdētāju Aldu Ozolu.

Svarīgākais