Rīgā gatavojas atļaut medības

© Dmitrijs Suļžics/MN

Rīgas pašvaldībā izstrādāti jauni noteikumi* par medību regulēšanu galvaspilsētas teritorijā, par kuriem ikviens iedzīvotājs aicināts līdz 5. februārim paust viedokli sabiedriskās apspriešanas laikā.

Ar noteikumu projektu var iepazīties un sniegt viedokli pašvaldības mājaslapā sadaļā “Saistošo noteikumu projekti” šeit

Medību likumā pašvaldībai dotas tiesības izdot noteikumus par medībām pilsētā gadījumos, kad medījamie dzīvnieki apdraud sabiedrisko kārtību un drošību vai rada postījumus. Rīgas teritorijā ietilpst platības un ūdenstilpes, kurās mīt medījamie dzīvnieki, kas rada postījumus videi, apdraudējumu iedzīvotājiem un var negatīvi ietekmēt uzņēmējdarbības vidi pašvaldībā.

2023. gadā, salīdzinot ar 2022. gadu, tika konstatēts vairākkārtējs mežacūku populācijas pieaugums, kas būtiski palielina gan mežacūku nodarīto postījumu draudus, gan rada epizootijas (infekcijas slimību izplatīšanās dzīvnieku vidū) risku. Pārtikas un veterinārais dienests norādījis, ka, konstatējot Āfrikas cūku mēra gadījumus Rīgas teritorijā, tiktu ietekmēts vai pārtraukts gaļas un piena pārstrādes un dzīvnieku barības ražošanas uzņēmumu produkcijas eksports un loģistika pilsētas teritorijā esošajās ostās. Tāpat ievērojamus postījumus meliorācijas sistēmām rada nekontrolēti savairojušies bebri, kuru darbības rezultātā cieš cilvēku īpašumi.

Noteikumu mērķis ir nodrošināt, lai medījamie dzīvnieki neapdraudētu sabiedrisko kārtību un drošību, samazinātu epizootijas riskus un novērstu postījumus īpašumiem, videi un meliorācijas sistēmām Rīgas pašvaldības teritorijā.

Jautājumus par to, ko, kā, kur un cik daudz medīt arī turpmāk izskatīs un lēmumus pieņems Medību koordinācijas komisija.

Pēc apspriešanas laikā iesniegto viedokļu apkopošanas noteikumu projektu skatīs Mājokļu un vides komiteja, bet galīgo lēmumu pieņems domes sēdē.

*Saistošie noteikumi ”Par medībām Rīgas valstspilsētas teritorijā”



Latvijā

Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) atkal apsver iespēju sūtīt bērnus 1. klasē no sešu, ne septiņu gadu vecuma, kā tas ir pašlaik. Ministrija rēķina, ka līdz ar agrāku skolas gaitu uzsākšanu varētu izdoties ietaupīt valsts budžeta naudu. Sešu gadu vecumā skolas gaitas sāk arī daudzviet citur Eiropā, kas ļauj skolu pabeigt 18, ne 19 gadu vecumā, Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "Rīta panorāma" apgalvoja izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga uzskata, ka šāds paziņojums no ministrijas ir nācis kā izmisums.

Svarīgākais