Rīgas mērs atklāj savas senās bažas par Kasparu Briškenu

© Dmitrijs Suļžics/MN

Pērn septembrī notikusī politiskās vadības nomaiņa Satiksmes ministrijā var apdraudēt Dienvidu tilta ceturtās kārtas īstenošanu Rīgā, šodien preses konferencē atzina Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV).

Ar iepriekšējo satiksmes ministru Jāni Vitenbergu (NA) bijusi panākta vienošanās par 80 miljonu eiro iezīmēšanu no Eiropas Savienības (ES) fondiem Dienvidu tilta ceturtās kārtas projekta īstenošanai.

Taču pērn septembrī Nacionālā apvienība zaudēja vietu valdības koalīcijā un tajā nokļuva "Progresīvie". Par satiksmes ministru tika iecelts Kaspars Briškens ("Progresīvie").

Ķirša rīcībā esot informācija, ka pašreizējā Satiksmes ministrijas politiskā vadība uz Dienvidu tilta projektu skatās citādi, un pastāvot iespēja, ka šo projektu varētu arī neīstenot.

Ķirsis pauda pārliecību, ka osta Rīgā netiks aizvērta un kravas uz to tiks vestas ne tikai pa dzelzceļu, bet arī pa autoceļiem, līdz ar to šī projekta īstenošana esot būtiska.

Tādēļ viņš uzsvēra, ka cīņa par šo finansējumu valdības līmenī vēl esot priekšā.

Savukārt situāciju, ka nemitīgi tiek iesniegtas sūdzības par izsludinātā konkursa nosacījumiem, Ķirsis komentēja kā konkurences cīņu. Šis esot vērienīgs objekts, un tas ļoti interesē būvniekus, tādēļ esot asa konkurence un tiek iesniegtas sūdzības. Tas ir normālas process, teica mērs.

Kā ziņots, vairākkārt pagarināta pieteikšanās Dienvidu tilta ceturtās kārtas izbūves konkursā. Pēdējo reizi iepirkuma dokumentācijā tika veikti grozījumi un informācijas atjaunošana, kā rezultātā noteikts jauns piedāvājumu iesniegšanas termiņš - 20.februāris.

Iepirkums tiek veikts divās daļās - Jāņa Čakstes gatves izbūve no Valdeķu līdz Ziepniekkalna ielai un no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai. Katra Čakstes gatves posma izbūve jāveic divu gadu laikā.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvā pieejamā informācija, Dienvidu tilts tā ievērojamo izmaksu dēļ sabiedrībā tika dēvēts par vienu no dārgākajiem tiltiem pasaulē. Rīgas pašvaldība tā celtniecībai ņēma kredītu, ko sākotnēji plānoja atmaksāt 20 gadu periodā. Tā izbūves darbi tika sākti 2004.gadā, bet pabeigti 2013.gadā.

Tilta kopējās izmaksas darbu noslēgumā sasniedza ap 570 miljoniem latu jeb vairāk nekā 810 miljonus eiro.

Lai īstenotu projekta ceturto kārtu, dome iepriekš nolēma iegādāties četrus nekustamos īpašumus, kas nepieciešami, izbūvējot Jāņa Čakstes gatvi no Vienības gatves līdz Ziepniekkalna ielai.

Latvijā

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati liecina, ka šī gada pirmajos desmit mēnešos četrām lielākajām bankām Latvijā ir izdevies novērst finanšu krāpšanas mēģinājumus un pasargāt klientu līdzekļus vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā. Tomēr šajā pašā periodā krāpniekiem izdevies izkrāpt vairāk nekā 13 miljonus eiro. Visbiežāk krāpšanas gadījumi ir saistīti ar investīciju krāpniekiem (78% gadījumu novērsti) un telefonkrāpniekiem (51% gadījumu novērsti).

Svarīgākais