Uzņēmums Dalkia nav atkāpies no ieceres iegūt lielāku ietekmi galvaspilsētas siltumražošanas uzņēmumā Rīgas siltums (RS). Šogad sarunas par šādu iespēju izskanējušas atkal, izpelnoties nervozu ekonomikas ministra Arta Kampara reakciju.
Iespējams, Francijas investori kaļ dzelzi, kamēr karsta, jo komunālo maksājumu parādnieku skaits un parādu apjoms palielinās, nevis sarūk. Toties Dalkia solījusi lielas investīcijas, piemēram, 100 miljonus latu.
Rīgā grib, bet nevar
Vietējā Dalkia, kas ir Francijas uzņēmuma Dalkia International meitasuzņēmums, ir kļuvusi par simtprocentīgu Cēsu siltumapgādes operatora īpašnieku, uzņēmumā Valmieras enerģija tai pieder 52 procenti, bet SIA Liepājas enerģija – 10 procenti daļu. Dalkia pieder tikai divi procenti daļu RS, un tās mēģinājumi privatizēt šo siltumapgādes uzņēmumu līdz šim bijuši neveiksmīgi. Toties RS finanšu rādītāji ir pievilcīgi – peļņa vairāk nekā četri miljoni latu, apgrozījums – 112 miljoni latu.
Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) šomēnes gan izteicās konkrētāk: Francijas investori – kompānija Dalkia – varētu iegūt lielāku ietekmi RS, tomēr neiegūtu kontrolpaketi. Rīgas domei šobrīd pieder 49 procenti, Latvijas valstij 48,995 procenti, a/s Dalkia City Heat – 2 procenti, a/s Latvenergo – 0,005 procenti RS akciju.
Akcijas nepārdošot
Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (LPP/LC) Neatkarīgajai sacīja, ka tiek meklētas iespējas, kā palielināt RS pamatkapitālu, jo parādi ar katru gadu pieaug un uzņēmumam jāņem īstermiņa kredīti. Arī šoziem RS ir aizņēmies 18 miljonus latu, lai varētu laikus norēķināties par piegādāto siltumenerģiju un gāzi, kā arī par izpildītajiem remontdarbiem.
Taču iespēju meklēšana šogad notiek ar nosacījumu – nepārdodot RS akcijas. Jāatgādina, ka pērn februārī pašvaldības Mājokļu un vides komitejā tika skatīts piedāvājums RS un Dalkia izveidot kopuzņēmumu, kurš no Rīgas domes varētu iegādāties daļu tai piederošo RS akciju. Darījumu finansētu Dalkia, un pašvaldība varētu iegūt 13,4 miljonus latu.
Tagad A. Ameriks retoriski iejautājas, kurš no RS akcionāriem būtu gatavs nākt ar savu pienesumu. Diezgan tiešs mājiens valdības virzienā, kura, var prognozēt, RS nekādu pienesumu nepiegādās.
Par Dalkia nesūdzas
Šoziem dārgākā apkure bijusi Liepājā. SIA Liepājas enerģija preses sekretāre Līga Ratniece-Kadeģe skaidro, ka "tarifi Liepājā ir augsti, bet ne augstākie". Tos ietekmē dažādi faktori, piemēram, iepriekšējā siltumražošanas uzņēmuma 10 gadu maksātnespējas process, kura laikā līdzekļi bija iesaldēti, kā arī uzņēmums nesaņem pašvaldības dotācijas. Par Dalkia ietekmi Liepājā nesūdzoties – necik daudz daļu šim uzņēmumam nepieder.
Valmieras domes sabiedrisko attiecību speciāliste Inese Kazuša stāsta, ka Dalkia ierobežo līgums, kas nosaka pašvaldības veto tiesības šajā uzņēmumā. Turklāt Valmierā siltumenerģiju piegādā vairāki ražotāji, un Dalkia ir tikai viens no tiem.
Ministrs ir pret
Ekonomikas ministrs A. Kampars (Vienotība) pērn iebilda pret kopuzņēmuma veidošanu, kas ļautu Dalkia "kaut caur sētas durvīm" privatizēt pat Eiropas mērogā veiksmīgo Rīgas siltumražošanas uzņēmumu. Šogad ministrs nostāju nav mainījis un biznesa portālam Nozare.lv sacījis, ka viņu nav pārliecinājuši argumenti, kāpēc uzņēmums, kas spējis nodrošināt zemākos pakalpojumu tarifus Baltijā, jāprivatizē. A. Kampars vismaz pagaidām nepieļauj arī valsts kapitāldaļu pārdošanu.
Iedzīvotājus uztrauc jautājums, vai darījumu rezultātā ar RS nepalielināsies viņu komunālo pakalpojumu rēķini. Pirms aptuveni gada Dalkia solīja investēt 100 miljonus latu RS, kā arī dzīvokļos ierīkot individuālos siltuma skaitītājus. Izskanēja pat aplēses, ka iedzīvotājiem gluži par velti tāds prieks nebūšot, būšot jāsamaksā ceturtdaļa izdevumu. Ekonomikas ministrijas pretargumentu pūrā bija jautājums: ja Dalkia Rīgā sola individuālās siltuma piegādes un uzskaites sistēmas, kāpēc tādas neesot ne Cēsīs, ne Valmierā, kur šis franču investorus pārstāvošais uzņēmums jau darbojas kā pietiekami nozīmīgs līdzīpašnieks siltumapgādes uzņēmumos?