Rīgas centrā vajadzētu norakt dzelzceļa uzbērumu, kas mākslīgi sadala pilsētniekus divās nometnēs, šodien žurnālistiem sacīja Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers (LPP/LC).
Šlesers norādīja, ka atbalsta vērienīgos apbūves plānus teritorijā, kurā atrodas Centrāltirgus, autoosta un dzelzceļa stacija. Veicot šos darbus, būtu nepieciešams norakt dzelzceļa uzbērumu.
"Nākamo gadu laikā vajadzētu pilsētu atkal apvienot, nojaucot valni, kas pilsētu mākslīgi sadala divās daļās - attīstītajā un degradētajā. Nav pareizi, ka daudziem cilvēkiem jādzīvo "nepareizajā" pusē," sacīja Šlesers.
Vicemērs atzīmēja, ka par vērienīgajiem attīstības plāniem interesi izrādījuši arī universālveikala "Stockmann" īpašnieki.
LETA jau ziņoja, ka arhitekti ieteikuši norakt dzelzceļa uzbērumu un izveidot milzīgu satiksmes kompleksu ar lielām komerciālām platībām.
Rīgas pilsētas arhitektu kolēģija septembrī tika iepazīstināta ar arhitektu biroju "SZK un partneri" un "Treimanis un sabiedrotie" izstrādāto vīziju Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas areāla attīstībai.
Arhitekti iesaka norakt dzelzceļa valni, atbrīvojot lielas platības zem dzelzceļa un nojaucot mākslīgo robežu starp Vecrīgu un Maskavas forštati.
Vīzijā paredzēta arī milzīga satiksmes kompleksa izveidošana, kurā būtu savienota autoosta, dzelzceļa stacija un pilsētas sabiedriskā transporta mezgls.
Pēc arhitektu domām, kompleksā vajadzētu izveidot gājēju pasāžas ar tirdzniecības funkcijām. Virs Centrālās stacijas sliedēm plānots izveidot pārsegumu divu stāvu augstumā. Plašas telpas būtu gan zem, gan virs sliedēm.
Kā norādīja viens no vīzijas izstrādātājiem, arhitekts Andis Sīlis, šāda kompleksa izveidošana dotu daudz lielāku publisko telpu, jaunas komerciālās telpas vairāk nekā 13 hektāru platībā, kā arī stāvvietas līdz 2000 automašīnām.
Sīlis arī atzina, ka sākotnēji iecerētā intermodālā satiksmes mezgla izveidošana pašreizējā rūpniecības preču tirgus vietā nebūtu veiksmīga, jo attālumi esot par lielu. Šo sabiedriskā transporta mezglu vīzijā paredzēts izvietot zem dzelzceļa sliedēm posmā starp Elizabetes un Dzirnavu ielu. Satiksmes infrastruktūras uzlabošanai būtu nepieciešams arī izveidot Zemgales tiltu.
Paredzēts arī atvieglot gājēju kustību no Vecrīgas uz Centrāltirgu, samazinot satiksmes plūsmu 13.janvāra ielā.
Arhitekts uzsvēra, ka pilsēta viena pati šāda mēroga projektu nevarētu "pacelt", tāpēc jāpievērš liela uzmanība iespējām izveidot komerciālas platības un piesaistīt privātos investorus. "Drūzma varētu būt interesanta no komerciālā viedokļa, šī varētu būt "visgaršīgākā" vieta tirdzniecībai," sacīja Sīlis.
Par projektu interesi izrādījusi kompānija "Linstow", kurai jau ir ievērojamas tirdzniecības platības Centrālajā stacijā. Tāpat interese bijusi arī no citu attīstītāju puses. "Kādam visas puses jāsaliek pie galda, un tad jau kaut kas sāks veidoties," norādīja arhitekts.
Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (SC) atzina, ka šī ideja esot pievilcīga un interesanta, piebilstot, ka to vajadzētu attīstīt kopā ar Torņakalna attīstības projektu.
Pēc Dolgopolova domām, šis grandiozais projekts būtu "jāsadala gabaliņos" un jāpiedāvā investoriem, jo ""Linstow" viens to nepavilks".
Pilsētas galvenais arhitekts Jānis Dripe šo ideju vērtēja pozitīvi un atzina, ka "šī ir unikāla iespēja apvienot pilsētu".
Kolēģijas locekļi atzina, ka šāda projekta realizācija nez vai būs ātra, jo nepieciešams ieguldīt milzīgus līdzekļus, tāpat daudz ko darīt pagaidām neļauj normatīvie akti, piemēram, par būvniecību aizsargjoslās.
Arhitektu kolēģija nolēma, ka attīstības vīzijas virziens un telpiskais veidols ir akceptējams. Tālākām darbībām jāapzina nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos, lai varētu realizēt šo projektu. Kolēģija vēlētos redzēt labu koordinācijas mehānismu un potenciālo investoru pārstāvību.