SEPLP lūgs Latvijas Radio paskaidrojumu par ētera pārrāvumu

© Ģirts Ozoliņš/MN

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) lūgs Latvijas Radio valdei paskaidrojumu par ētera pārrāvumu ugunsgrēka dēļ, aģentūrai LETA pauda padomē.

No radio vadības tikšot prasīta informācija gan par ugunsnelaimes izcelšanās iemesliem, gan par to, kā tiek nodrošināta raidījumu pārraidīšana ēterā ārkārtas situācijās.

SEPLP padomes loceklis Jānis Eglītis tviterī norādījis, ka radio vadībai noteikti būtu jāskaidro, kāpēc pārrāvums ēterā bija tik ilgi.

"Šādos ārkārtas gadījumos būtu jānodrošina ziņu pārraidīšana iespējami īsā laikā, lai klausītāji saprot, kas notiek. Ir LTV infrastruktūra," uzsvēra Eglītis.

Situāciju kā nepieņemamu novērtējis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs: "Nepieņemami, ka ārkārtas situācijā Latvijas Radio neskanēja kaut minimāla informācija. Tā ir tieša SEPLP atbildība nodrošināt, lai sabiedriskajiem medijiem būtu plāns rīcībai šādos gadījumos."

Rinkēvičs sola pirmdien, 8.janvārī, par šo jautājumu tikties ar padomi.

Savukārt Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne, atsākoties radio pārraidei, sacīja, ka gan kapitāldaļu turētāji, gan pats radio, izvērtēs, vai reakcija negadījuma laikā bija vai nebija pietiekama.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Laila Rasima (P) aģentūrai LETA norādīja, ka nākamnedēļ komisijā plānots turpināt vērtēt sabiedrisko mediju apvienošanu pirms trešā lasījuma, tādēļ sēdē piedalīsies gan Latvijas Radio, gan SEPLP pārstāvji, un deputāti tostarp lūgs skaidrot arī minēto situāciju.

Rasimai ir zināms, ka "nopietnām" ārkārtas situācijām Latvijas Radio ir gatavi nekavējoties nodrošināt tiešraidi no mobilās studijas. Vienlaikus komisijas vadītāja pauda, ka ir svarīgi arī operatīvi rīkoties "mazāk ārkārtējās situācijās", lai radio klausītāji zinātu, kas notiek, un lieki nesatrauktos, un lai radio programmas turpinātos ar pēc iespējas mazākām izmaiņām.

Jau ziņots, ka Latvijas Radio ēkā sadūmojuma dēļ piektdien notika darbinieku evakuācija un pāris stundas tika pārtraukti ētera raidījumi.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.