Svētdiena, 21.aprīlis

redeem Anastasija, Marģers

arrow_right_alt Latvijā \ Rīgā

Ratnieks: "Maskavas nama" pārņemšana valsts īpašumā ir nacionālās drošības jautājums

© f64.lv, Ģirts Ozoliņš

Reaģējot uz "Rietumas bankas" pausto lūgumu Saeimai nesteigties ar "Maskavas nama" pārņemšanu valsts īpašumā, Rīgas domes priekšsēdētājs Edvards Ratnieks (NA) aicina parlamentu un atbildīgās iestādes rīkoties tieši pretēji un nevilcināties ar šī īpašuma nacionalizēšanu, informē vicemēra padomniece Elīna Bērziņa.

Ratnieks uzskata, ka "Maskavas nama" pārņemšana valsts īpašumā ir nacionālās drošības jautājums, kas ir valsts un iedzīvotāju absolūta prioritāte, tāpēc šobrīd nav neviena objektīva argumenta šo lēmumu par nacionalizēšanu iesaldēt.

Viņš uzsver, ka "Maskavas nams" vēl nesen kalpoja par agresorvalsts politikas atbalstītāju saieta vietu un maigās varas simbolu. "Redzot agresorvalsts apetīti, šis nav laiks, lai mīkstinātu savu stingro pozīciju, jo tā katru šādu lēmumu uztvers kā mazu uzvaru un signālu spert nākamos soļus pretī noziegumiem," medijiem izplatītā paziņojumā norāda Rīgas vicemērs.

Politiķis norāda, ka kopš 2004.gada "Maskavas nama" atklāšanas tas viennozīmīgi ir darbojies pret Latvijas nacionālajām interesēm par labu Krievijai propagandai.

Neilgi pēc stāšanās Rīgas vicemēra amatā Ratnieks esot vērsies Valsts drošības dienestā (VDD) ar lūgumu sniegt savu vērtējumu par šī īpašuma nozīmi Latvijas drošībai, un VDD apliecinājis, ka "Maskavas nams" jau kopš dibināšanas ir darbojies kā Krievijas atbalsta punkts dažādām tās īstenotām un pret Latvijas interesēm vērstām ietekmes aktivitātēm.

Balstoties uz VDD skaidrojumu, Ratnieks arī nosūtījis vēstuli Saeimas Nacionālās drošības komisijai, kurā aicinājis komisiju rast risinājumu, lai tiktu izstrādāts tiesiskais regulējums "Maskavas nama" atsavināšanai.

LETA jau ziņoja, ka "Rietumu banka" aicina Saeimas deputātus nesteigties ar "Maskavas nama" pārņemšanu valsts īpašumā, jo šī likumprojekta sekas skaršot Latvijas komersantus, kuru aktīvi atrodas Krievijā.

"Rietumu bankas" valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja vēstulē Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai norāda, ka pilnībā izprot tā saucamā "Maskavas nama" Rīgā pārņemšanu Latvijas valsts īpašumā un tās simbolisko, solidāro nozīmi ar Ukrainas tautu un Ukrainas cīņu pret agresoru, kā arī pastāvošajiem drošības apsvērumiem.

Vienlaikus Buraja vērš deputātu uzmanību, ka šāda likumprojekta pieņemšana dos agresorvalstij pamatu identiski vērsties pret Latvijas komersantiem, tostarp "Rietumu banku", kuras aktīvi, saistībā ar Krievijas sankcijām ir iesaldēti Krievijā, lai šādus aktīvus nacionalizētu.

Minētais attiecoties ne tikai uz "Rietumu banku" un tās aktīviem, bet arī uz citiem Latvijas komersantiem. Buraja apgalvo, ka aktīvu apjoms, ko zaudēs Latvijas komersanti un nodokļu maksātāji, ir mērāms vairākos desmitos miljonu eiro.

Tāpat Buraja norāda, ka "Rietumu bankas" pārstāvji stingri nosoda Krievijas agresiju pret Ukrainu un atbalsta Ukrainu cīņā pret agresoru. Šīs palīdzības sniegšanas rezultātā "Rietumu banka" ir saskārusies ar netaisnīgu un prettiesisku Krievijas tiesībaizsardzības iestāžu rīcību un nolēmumiem, kas vērsti pret Krievijai nedraudzīgo valstu komersantiem. Tostarp Krievijas tiesas atklāti aicinot un iesakot "Rietumu bankas" parādniekiem, ķīlas devējiem vai personām, kuras "vēlas iedzīvoties uz bankas rēķina", celt prasības Krievijas tiesās pret nedraudzīgo valstu komersantiem, tostarp "Rietumu banku", vēstulē min bankas pārstāve.

Lai aizietu no Krievijas tirgus, "Rietumu banka" pieņēmusi lēmumu 2023.-2024.gadā pilnībā dzēst Krievijas un Baltkrievijas kredītu ekspozīciju atmaksas refinansēšanas un/vai pārdošanas ceļā. Ņemot vērā Krievijas sankcijas, kuras ir vērstas lielākoties pret Eiropas Savienības valstīm un to komersantiem, naudas līdzekļu pārskaitīšana no Krievijas uz "Rietumu bankas" kontu ir ierobežota 10 miljonu rubļu jeb aptuveni 85 323 eiro apmērā mēnesī no viena parādnieka.

"Ņemot vērā minēto, aicinām izvērtēt šī likumprojekta steidzamības nepieciešamību un aicinām šo likumprojektu nenodot Saeimai vai nenodot to steidzamības kārtībā, jo šī likumprojekta sekas skars daudzus Latvijas Republikas komersantus, kuru aktīvi piespiedu kārtā atrodas Krievijas Federācijā," raksta Buraja.