Pilsētas attīstības departamentā izstrādāta un tuvākajā laikā tiks iesniegta apstiprināšanai domē Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programma 2011.-2015.gadam.
Līdz ar to Rīgas dome būs izpildījusi likuma „Par piesārņojumu” 17.pantā noteikto, ka pašvaldībai, kuras teritorijā tiek vai var tikt pārsniegti gaisa kvalitātes normatīvi, ir jāizstrādā rīcības programma piesārņojuma samazināšanai. Programmā paredzēti konkrēta rīcība dažādās jomās: transporta plūsmu uzlabošana, mājokļu energoefektivitātes paaugstināšana, ielu tīrības veicināšana u.c. Pamatojoties uz izstrādātās programmas rezultātiem, normatīvos aktos noteiktais gaisa kvalitātes līmenis Rīgā tiks sasniegts 2015.gadā. Gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programma 2011.-2015.gadam izstrādāta Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas līdzfinansētā projekta „Baltijas jūras reģiona sadarbības tīkla projekts – Eko reģions“ ietvaros.
Šobrīd konstatētie pakāpumi gaisa kvalitātes ziņā galvaspilsētā visvairāk ir attiecināmi uz PM10 jeb gaisa piesārņojumu ar mazajām daļiņām un slāpekļa dioksīdu (NO2). Ieteicamo pasākumu un aktivitāšu saraksts piesārņojuma samazināšanai šiem faktoriem ir iedalīts vairākos sektoros. Pirmkārt, transporta sektors, kas ietver transporta plūsmu sakārtošanu, jaunu ceļu izbūvi un citus pasākumus. Otrkārt, enerģētikas, rūpniecības un būvniecības sektors, kur paredzēts veicināt enerģijas ražošanu ko-ģenerācijas procesos un nodrošināt efektīvu dūmgāzu attīrīšanas tehnoloģiju uzņēmumos, un, treškārt, mājsaimniecības sektors, kur paredzēta piesārņojuma samazināšana no individuālās apkures. Vairākas no gaisa uzlabošanas aktivitātēm jau šobrīd Rīgas pašvaldībā tiek īstenotas, piemēram, ielu kaisīšanai tiek samazināts sāls un smilts lietojuma apjoms.
Jāatzīmē, ka gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmas izstrādes ietvaros tika secināts, ka pārkāpumi ir vērojami tieši pavasara mēnešos un galvenokārt to veicina Rīgas ielu kaisīšana ar sāls un smilšu maisījumu. Pēc gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmas apstiprināšanas būs iespēja, balstoties uz jauno metodoloģiju, precīzi aprēķināt, cik liels ir minētais smilšu piesārņojuma īpatsvars. Iegūstot šos datus, Rīga plāno vērsties pie Eiropas Komisijas, lai pierādītu, ka šo dabīgo gaisa piesārņojumu smilšu un sāls maisījuma veidā nepieciešams atrēķināt no kopējā piesārņojuma rādītāja. Eiropas Savienībā 24 valstīs situācija ar gaisa piesārņojumu ar PM10 ir līdzīga, bet četrām valstīm izdevās pamatot, ka gaisa piesārņojumā ar PM10 ir vainojams dabīgais gaisa piesārņojuma fons.
Kopumā gaisa piesārņojuma jautājumi ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un tās pārraudzībā esošu institūciju kompetence, savukārt Rīgas dome atbilstoši normatīvajiem aktiem ir atbildīga par rīcības programma piesārņojuma samazināšanai izstrādi un ieviešanu savā administratīvajā teritorijā. Rīcības programmas nepieciešamību un saturu nosaka Eiropas Padomes un Parlamenta 2008.gada 21.maija direktīva 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropā, kā arī Ministru kabineta noteikumi „Noteikumi par gaisa kvalitāti” un likums „Par piesārņojumu”.