Jaunais Rīgas zīmols esot AirBaltic dāvana

"Emocionāli es būtu gribējis, lai tas būtu vietējs konkurss, un būtu vēlējies tajā uzvarēt. Taču, pirmkārt, ja iet makšķerēt, tad līdzi ņem ēsmu, kas garšo zivīm, nevis makšķerniekam. Rīga grib pievilināt ārzemniekus pārsvarā no Vācijas, Skandināvijas un Krievijas. Tāpēc uzskatu, ka bija vajadzīgs svaigs skatījums no malas," Rīgas domes (RD) un nacionālās lidsabiedrības airBaltic ieceri ieviest jaunu galvaspilsētas zīmolu – LIVE RIGA – raksturo reklāmas aģentūras Mooz vadītājs Ēriks Stendzenieks.

Vāciešiem, ne vietējiem

Nedienas ar Rīgas atpazīstamības veidošanu ārzemēs sākās kopš pagājušās nedēļas, kad vietējo reklāmas uzņēmumu pārstāvji pauda neapmierinātību ar veidu, kā notikusi pretendentu atlase. It sevišķi tāpēc, ka šogad šā zīmola ieviešana uzticēta Vācijas kompānijai Embassy un tā ieviešanai RD sola atvēlēt gandrīz miljonu latu, bet nākamgad pat piecas reizes vairāk.

"Starptautiskus reklāmas aģentūru tīklus pārstāvošās aģentūras Latvijā šo uzaicinājumu saņēma 6. jūlijā. Pieteikšanās termiņš bija 8.jūlijs, un gatavo projektu vajadzēja iesniegt līdz 20. jūlijam. Divas dienas pieteikumam un divas nedēļas Rīgas tēla izstrādei ir pārāk īss termiņš, kurš neatbilst konkursu rīkošanas labās prakses noteikumiem. Kādēļ tik nozīmīga projekta izveidei tiek dots tik mazs laika limits?" retoriski vaicā Latvijas Reklāmas asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere-Lāce. Reklāmisti brīnās, vai ar Rīgas tēlu var rīkoties jebkurš, kurš to vēlas.

Pagaidām bezmaksas

RD priekšsēdētājs Nils Ušakovs uzsver, ka pašvaldībai šo ideju piedāvāja tieši airBaltic. Turklāt par tā izveidi no galvaspilsētas budžeta nav maksāts ne santīms. "Logotipu izstrādāja kompānija, kurai maksāja airBaltic. Viņi atnāca pie mums un teica: mums ir izstrādāts logotips, ņemsiet? Mums cita nav, un nolēmām, ka mēs to izmantosim," apgalvo N. Ušakovs. Viņa vietnieks Ainārs Šlesers jau vairākkārt ir uzsvēris, ka ne tikai Rīgā, bet valstī kopumā jāmaina attieksme pret tūrisma nozari. Iepriekšējos gados ārvalstīs Rīga tikpat kā netika reklamēta, bet šajos ekonomiskajos apstākļos tūristiem ir jāpiedāvā prece, kas ir pievilcīga gan cenas, gan kvalitātes ziņā.

Atgūs ar uzviju

"airBaltic ir ieinteresēta operatīvi un efektīvi piesaistīt Rīgai ārzemju tūristus, kuri ar saviem izdevumiem papildina Latvijas ekonomiku. Mums ir būtiski, ka jau šogad, kad Latvijas tūrisma nozare piedzīvo būtisku kritumu, tiek sākta mērķtiecīga un profesionāla mārketinga kampaņa tūristu piesaistei," ir pārliecināts airBaltic prezidents Bertolts Fliks.

Tam piekrīt arī Ē. Stendzenieks, kurš ieceri ieguldīt naudu Rīgas popularizēšanā vērtē pozitīvi. "Tūristi – tā ir tīra nauda Latvijas ekonomikā. Viņi te atbrauc, dzīvo, izklaidējas, bauda kultūru, atstāj naudu restorānos, takšos, muzejos, veikalos utt. Ieguldītā nauda jau atnāk ar uzviju atpakaļ. Var paprasīt jebkuram taksistam, vai viņi grib vairāk tūristu Rīgā," pārliecināts Ē. Stendzenieks. "Ja šajā konkursā būtu uzvarējusi kāda vietējā aģentūra, tad saceltais tracis būtu desmitreiz lielāks," atzīst Ē. Stendzenieks.

To, kāds šogad būs RD piešķirtā viena miljona latu izlietojums un reklāmas kampaņa kopumā, kompānijas pārstāvji iecerējuši skaidrot 28. oktobrī.

Latvijā

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir jāļauj ieviest atšķirīgus un konkrētās valsts klimatiskajiem apstākļiem atbilstošus pasākumus, aģentūrai LETA pauda biedrības "Zemnieku saeima" ārpolitikas eksperts un Apvienības par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi valdes loceklis Valters Zelčs.