Līdz aprīļa beigām sakārtos graustu Dzirnavu ielā

© f64

Vēsturiskās trīsstāvu būves Dzirnavu ielā 11 jaunais īpašnieks Latvijas Krājbanka atbilstoši Rīgas domes pieņemtajam lēmumam pauž apņēmību savest kārtībā avārijas stāvoklī esošo ēku līdz 28. aprīlim.

Speciāli šim projektam banka izveidojusi meitas uzņēmumu Dzirnavu 11, kas būs atbildīgs par ēkas atjaunošanu. Ēkai ir iebrucis otrā un trešā stāva pārsegums, daļēji sagruvušas sienas un vietām trūkst jumta seguma, kas bojā būves nesošās konstrukcijas. Grausts atrodas pilsētas centrā, ielas malā, kur ir intensīva gājēju un automašīnu satiksme, apdraudot arī bērnu drošību, kas ik dienu gar šo ēku dodas uz 10. un 13. vidusskolu.

Ar ēkas stāvokli iepazinās arī Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks, Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs un atbildīgo institūciju pārstāvji. Apsekojot būvobjektu, konstatēts, ka šobrīd daļa darbu jau ir veikti – ierīkots tunelis gājējiem, uz nama fasādes uzlikts aizsargsiets. Bet būvgružu izvešana no grausta iekšpuses joprojām nav uzsākta. Nav saņemts arī būvkonstruktora slēdziens par ēkas konstrukciju nostiprināšanu.

"Sākam atbrīvot galvaspilsētu no sabiedrībai bīstamiem, pilsētvidi degradējošiem īpašuma objektiem. Arī šeit radīta iespēja atjaunot vienu skaistu, vēsturisku celtni pašā pilsētas centrā, turklāt tas tiks darīts par privātiem, ne pašvaldības līdzekļiem," uzsver Rīgas domes vicemērs A. Ameriks. "Latvijas Krājbanka iecerējusi veikt Dzirnavu ielā 11 pilnu rekonstrukciju. Mēs nevaram atļauties ēku konservēt, jo tādējādi konservējam naudu. Mūsu mērķis ir vēsturiskās ēkas pilnīga atjaunošana," uzsvēra finanšu iestādes valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis.

Trīsstāvu administratīvā ēka ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa Rīgas vēsturiskā centra un UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma daļa. Šonedēļ Pilsētas īpašuma komitejā tika pieņemts arī lēmums nojaukt uz privātas zemes esošu pašvaldības graustu Maskavas ielā 9. Beidzot jāatrisina jautājumi par privātīpašumā esošo ēku Brīvības ielā 78 un E. Birznieka-Upīša ielā 25 nojaukšanu.

Latvijā

Kādēļ akciju sabiedrība “Rīgas siltums” vēlējās būtiski lielākus tarifus siltumenerģijai, pēc tam pārdomāja un pēkšņi vēlējās mazākus, uz kā rēķina tika prasīti zemāki tarifi, vai alkas pēc lielākiem tarifiem mazinātos, ja sabiedrībā neraisītos sašutums, interesi par notiekošo neizrādītu ekonomikas ministrs un akcionārs Rīgas dome; vai mazajiem siltuma ražotājiem ir pamats sūdzēties par grūto dzīvi; kādēļ nedrīkst pieļaut TEC radītā siltuma izkūpināšanu gaisā, kādēļ par nozari atbildīgajām ministrijām un arī Tieslietu ministrijai būtu sabiedrībai jāizskaidro, kā valsts raugās uz iniciatīvu tiesas ceļā no valsts atprasīt miljardus par OIK; kādēļ nepieciešams izmaiņas likumdošanā par ūdens apriti; ko darīt ar izmaksām par abonētās preses izplatīšanu; vai varam prognozēt tarifus pakalpojumiem tuvākajā nākotnē – “nra.lv” saruna ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšsēdētāju Aldu Ozolu.

Svarīgākais