Sākušies priekšdarbi Zolitūdes traģēdijas piemiņas dārza izveidošanai

© Mārtiņš Zilgalvis/f64

Zolitūdes traģēdijai veltītās piemiņas vietas izbūvi Rīgas pašvaldība plāno uzsākt 2024. gada būvniecības sezonā, taču, lai sagatavotu un atbrīvotu piemiņas vietai nepieciešamo teritoriju, šonedēļ ir sākta pazemes stāvvietas demontāža.

Pašvaldība demontēs tikai to pazemes autostāvvietas daļu, kas ir nepieciešama piemiņas vietas izbūvei un kas saskaņā ar noslēgto līgumu starp pašvaldību un juridisko personu SIA “Prana Property” pēc īpašumu sadales un apvienošanas nonāks pašvaldības īpašumā. Darbu laikā veiks pastāvīgu gan pazemes autostāvvietas, gan blakus esošo ēku monitoringu. Šīs nedēļas nogalē plānots sākt dzelzsbetona konstrukcijas demontāžu un būvdarbu zonā ir izvietots žogs, uz kura piestiprinātas Zolitūdes Atceres dārza vizualizācijas.

Šobrīd tuvojas noslēgumam Zolitūdes Atceres dārza būvprojekta izstrāde. Nākamā gada sākumā plānots izsludināt iepirkumu piemiņas vietas izbūvei, lai nākamās būvniecības sezonas laikā varētu sākt izbūves darbus. Atceres dārza atklāšana plānota 2025.gadā.

Jau ziņots, ka 2022. gadā Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas metu konkursā par labāko tika atzīts “ALPS ainavu darbnīcas”, dizaina biroja “H2E” un konsultāciju aģentūras “Copywriter/Levelup” kopīgi iesniegtais meta piedāvājums Zolitūdes Atceres dārza izveidei, kura galvenā ideja nosaka, ka šī vieta kalpos kā gaiša piemiņas vieta, kur traģēdijā cietušie un bojāgājušo tuvinieki varēs netraucēti noturēt piemiņas brīžus, bet pārējiem iedzīvotājiem tā būs mierīgas atpūtas vieta, vienlaikus sniedzot būtiskāko informāciju par notikušo. Risinājums tapis, respektējot biedrības “Zolitūde 21.11.” pausto vīziju un vēlmes.

Demontāžas projekta pasūtītājs ir igauņu kompānija SIA “Prana Property.” Līgumu par būves demontāžu Rīgas domes Īpašumu departaments noslēdzis ar SIA “Apsa būve”. Plānots, ka objekta demontāžas būvdarbu izmaksās nepilnus 160 000 eiro.

Latvijā

Gadu gaitā nezaudējis ne nieka no sava galantuma un laipnības, Mārupē mūs sagaida nama saimnieks – Anatolijs Gorbunovs. “Palūdzu frizierim, lai uztaisa vasaras frizūru,” viņš ar plaukstu pārbrauc pāri sirmajiem matiem. Bet mēs atceramies 1990. gada 4. maiju, kad tumšmatainais, smaidošais Augstākās Padomes priekšsēdētājs Gorbunovs kopā ar citiem deputātiem – kopā 138 – iznāca no Augstākās Padomes, lai suminātu cilvēkus, kuri, sanākuši pie Saeimas nama, sagaidīja ilgoto rezultātu: Latvija ir brīva “de iure”.

Svarīgākais