Stradiņa slimnīca jauno korpusu būvniecībā var zaudēt pat 70 miljonus eiro

© Romāns Kokšarovs/F64

Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS) jauno korpusu būvniecībā var zaudēt pat 70 miljonus eiro iepriekš minēto 46 miljonu eiro vietā, tāpēc jaunā valde izraudzīta ar spēcīgām krīzes menedžmenta zināšanām un tās darbs būs orientēts uz zaudējumu samazināšanu, glābjot to, kas vēl glābjams, aģentūrai LETA sacīja slimnīcas pagaidu padomes loceklis Normunds Staņēvičs.

Komentējot lēmumu atsaukt PSKUS valdi, viņš norādīja, ka šobrīd ir runa par risku zaudēt tuvu 70 miljoniem eiro. Šādi zaudējumi apdraudētu slimnīcas īstermiņa un ilgtermiņa attīstību un pacientu drošību.

Kopš oktobra sākuma, kad tika atsaukta vecā un iecelta jaunā pagaidu padome, tā ir sniegusi vairākas rekomendācijas un redzējumu, kā uzlabot slimnīcas A2 ēkas būvniecības projektu un būvuzraudzību, taču nekas no ieteiktā no valdes puses neesot ieviests. Staņēvičs norādīja, ka vairākas reizes notikušas tikšanās ar darbiniekiem - gan individuāli, gan kolektīvi, tika novērots ārkārtīgi liels saspringums kolektīvā, bet no valdes puses neesot sperti nekādi soļi, lai situāciju deeskalētu.

"Šie trīs iemesli neatstāja citu iespēju, kā izteikt neuzticību valdei un atcelt visus valdes locekļus no ieņemamajiem amatiem, iecelt pagaidu krīzes valdi. Tā būs ļoti orientēta uz zaudējumu samazināšanu," skaidroja Staņēvičs.

Viņš piebilda, ka valde tika izvēlēta, balsoties uz cilvēku spēju vadīt slimnīcu krīzes apstākļos, piemēram, jaunieceltajam valdes priekšsēdētājam Laurim Vidzim ir vairāk kā desmit gadu pieredze slimnīcu restrukturizācijā. Šobrīd gan valde ir nepilnā sastāvā, iztrūkst vēl ceturtais valdes loceklis, taču sākumā plānots saprast, kuras ir slimnīcas vājās puses un tikai tad to attiecīgi plānots stiprināt ar ceturto locekli.

Pēc Staņēviča vārdiem, starp jaunās valdes uzdevumiem ir rīkot tikšanās ar darbiniekiem, uzklausīt struktūrvienību vadītājus, lai izveidotu vienotu redzējumu un vadības komandu, kas varētu vadīt krīzi. Tāpat starp uzdevumiem ir arī slimnīcas organizāciju struktūrshēmas pārskatīšana, funkciju un atbildību audits, kas varētu sniegt gan birokrātijas samazināšanu, gan ātrumu, kas nepieciešams, lai virzītos uz priekšu.

Papildus tiek veikta A2 ēkas vadības būvuzraudzības un iekšējās pārvaldes revīzija, bet vēl tiks veikti pārējo iesākto projektu auditi, kā arī, gatavojoties nākamajam gadam, būtiski veikt trešā un ceturtā ceturkšņa pārskatu un ķerties klāt pie nākamā gada budžeta izstrādes. Pāri tam visam esot arī prasība no slimnīcas padomes - nodrošināt regulāru un kvalitatīvu komunikāciju ar kolektīvu.

"Sāks snigs, mums jādabū [A2] ēka zem jumta, jo šobrīd tai nav jumta. Šobrīd mēs esam krīzes situācijā, mums ir jārisina problēmas ienākošajā secībā, tāpēc ir jādabū tā ēka zem jumta," norādīja Staņēvičs.

Jaunas pagaidu valdes priekšsēdētājs Vidzis atzina, ka šobrīd ir grūti prognozēt, cik daudz līdzekļu vēl var paspēt "sasmelt" šogad un cik pārlikt uz nākamo gadu. Patlaban ir paredzētas tikšanās gan ar būvniekiem, gan ar darbiniekiem slimnīcas iekšienē, lai saprastu, ko darīt tālāk. Par konkrētiem soļiem esot vēl pāragri runāt, bet par tiem varētu būt skaidrs jau nākamajā nedēļā, kad notiks pirmās tikšanās.

Savukārt jaunā pagaidu valdes locekle Džineta Heinrihsone uzsvēra, ka svarīgi, lai slimnīcas vide būtu droša pacientiem un, lai tajā turpina strādāt un nākt jauni profesionāli speciālisti. Viens no jaunās valdes pamatuzdevumiem ir veidot stipru komandu, un galvenais esot uzturēt dialogu un saprast, kā nonākt pie mērķa.

Kā vēstīts, PSKUS padome izteikusi neuzticību slimnīcas valdei, atceļot no amatiem Rinaldu Muciņu, Kreicbergu, Jāni Nagli un Agru Melni, aģentūru LETA informēja padomes konsultante Gundega Vārpa.

Atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktajam PSKUS padome iecēlusi slimnīcas pagaidu valdi ar pilnvaru termiņu uz vienu gadu. Pagaidu valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Lauris Vidzis, bet valdes locekļu amatos - Džineta Heinrihsone un Ģirts Ansons.

Jaunās pagaidu valdes locekļiem ir augsta kompetence vadības, ārstniecības un finanšu jomās, informēja Vārpa.

Pagaidu valdes priekšsēdētājam Vidzim ir Jeila vadības skolā Ņūheivenā, ASV, iegūts uzņēmējdarbības vadības maģistra grāds (MBA) ar specializāciju veselības aprūpes administrācijā, kā arī Banku augstskolā Rīgā iegūts maģistra grāds finanšu vadībā un bakalaura grāds finansēs. Vidža būtiskākā iepriekšējā darba pieredze vairāk nekā 10 garumā saistīta ar medicīnas nozares stratēģisko, organizatorisko, pārvaldības, veiktspējas, pārmaiņu vadības, pacientu pieredzes un finanšu uzlabošanas modeļu plānošanu un izstrādi, darbojoties tādos starptautiskos uzņēmumos kā "Navigant Consulting", "Philips Healthcare" Ziemeļamerikā un Vestčesteras medicīnas centrā Ņujorkā, ASV.

Pagaidu valdes locekle Heinrihsone patlaban studē Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) doktora studiju programmā Veselības aprūpe. Viņa iepriekš ieguvusi profesionālo maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā ar organizācijas vadītāja kvalifikāciju Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolā "RISEBA" un absolvējusi RSU ķirurga specialitātē. Līdz šim jau vairāk nekā 10 gadu Heinrihsone ir strādājusi kā PSKUS Ārstniecības departamenta direktora vietniece diagnostikas jautājumos un galvenā ārsta vietniece, iepriekš strādājusi Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras Kontroles un uzraudzības departamentā vadītāja vietnieces un Analīzes un kontroles plānošanas nodaļas vadītājas amatos, kā arī bijusi ķirurģe PSKUS Ķirurģijas klīnikā un ārste Rīgas ātrās medicīnas palīdzības stacijā.

Savukārt pagaidu valdes loceklim Ansonam ir profesionālais maģistra grāds uzņēmējdarbības vadībā ar uzņēmumu un organizāciju (iestāžu) vadītāja kvalifikāciju un akadēmiskais sociālo zinātņu bakalaura grāds tiesību zinātnē, kas iegūti RSU. Līdz šim Ansons pilda valdes locekļa pienākumus ar finanšu vadības kompetenci VSIA "Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs", bet iepriekš darbojies valdes locekļa, finanšu direktora un finansista amatos dažādos uzņēmumos.

PSKUS jaunās pagaidu valde pilnvaru termiņš sāksies 28.oktobrī.

Latvijā

18. novembris aizvadīts, valsts karogi vairumam ēku jau noņemti, lai atkal plīvotu nākamajos svētkos vai atceres dienās. Lai no cik izturīga auduma karogs ir šūdināts, agrāk vai vēlāk nāksies to nomainīt. Bet ko darīt ar lietošanai vairs nederīgu Latvijas karogu? To skaidro 360TV ziņas “Ziņneši”.

Svarīgākais