Demontēs Uzvaras parka "okupekļa" pazemes daļu

© Dmitrijs Suļžics/MN

Valdība šodien nolēma piešķirt 433 099 eiro Rīgas pašvaldībai par padomju armijas monumenta nojaukšanu Pārdaugavā.

Līdzekļi paredzēti lai segtu izdevumus bijušā monumenta pazemes daļas demontāžai.

Minēto summu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai pārskaitīšanai Rīgas pašvaldībai, lai daļēji segtu faktiskos izdevumus, kas radušies, nojaucot pieminekli.

Atbilstoši Kultūras ministrijas iesniegtajai informācijai, Uzvaras parkā esošā monumenta virszemes daļas demontāžai kopā bija nepieciešams finansējums 1 040 958 eiro apmērā. No fizisko un juridisko personu ziedojumiem tika segti izdevumi 268 386 eiro apmērā.

Latvijā un Baltijā lielākais padomju laika piemineklis ar 79 metrus augsto obelisku, kura virsotni rotāja zvaigznes nogāza 2022.gada 25.augustā.

Obelisks tika nogāzts pēc aptuveni septiņas stundas ilga darba. Tas krītot radīja skaļu blīkšķi un uzsita augstas ūdens šļakatas no blakus esošā baseina. Sanākušie vērotāji padomju armijai veltītā obeliska krišanu sagaidīja ar ovācijām.

Jautājums par to, vai Latvijā ir vieta padomju armijai veltītajam piemineklim Uzvaras parkā, īpaši aktualizējās līdz ar Krievijas sākto karu pret Ukrainu.

Gadu gaitā pret pieminekli Uzvaras parkā tika vērstas huligāniskas un pat noziedzīgas darbības, kas motivētas ar politiskiem uzskatiem.

1997.gadā "Pērkonkrusta" dalībnieki mēģināja pieminekli uzspridzināt un šo darbību laikā bojā gāja divi no spridzinātājiem. Pērkoņkrustieši pieminekli spridzinājuši trīs reizes, bet pirmajās divās tas neizdevās. Pirmā reize bijusi 1996.gada decembrī, otrā - 1997.gada martā. Trešajā reizē, kad piemineklis tika daļēji sapostīts, spridzeklī bijis aptuveni kilograms trotila.

Rīgas dome arī nolēmusi veikt parka atjaunošanu un labiekārtošanu, tam atvēlot 7 695 900 eiro.

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.