Pie lidostas "Rīga" mainīsies satiksmes organizācija
Turpinoties "Rail Baltica" dzelzceļa stacijas un sliežu ceļa būvniecībai, no šodienas pie lidostas "Rīga" mainīsies satiksmes organizācija, aģentūrai LETA pavēstīja būvnieku apvienības "B.S.L. Infra" pārstāvji
Būvnieki informē, ka ceļš no lidostas virzienā uz Rīgu vedīs taisni pa jaunizbūvēto L2 ceļu. Savukārt, braucot uz lidostu, aptuveni nedēļu regulējamā krustojumā autovadītājiem, sekojot ceļa zīmēm, krustojumā būs jānogriežas pa labi, konkrēto ceļa posmu apbraucot pa Ziemeļu, Torņa un Muzeju ielām. Krustojumā kustība taisni būs liegta brauktuves virskārtas uzklāšanas dēļ.
Tāpat būvnieki norāda, kad L1 ceļa virskārta būs uzklāta, satiksme tiks organizēta lokveidā pa jaunajiem ceļiem. Autovadītāji uz lidostu pēc regulētā krustojuma varēs doties diagonāli pa jauno ceļu lidostas virzienā, bet no tās, virzienā uz Rīgu, izmantojot iepriekš minēto jauno ceļu L2.
"B.S.L. Infra" īsteno arī publiskā P1 stāvlaukuma paplašināšanu, un sākusi arī jauna P5 stāvlaukuma būvniecību starp Biroju ielu un degvielas uzpildes staciju "Viada". Jauno autostāvvietu P5 plānots pabeigt nākamgad.
Jau ziņots, ka no šodienas tiks pārcelta arī 22.autobusa pieturvieta lidostā "Rīga" - turpmāk 22.autobusa pieturvieta pie lidostas "Rīga" iekāpšanai virzienā uz Rīgu atradīsies pašreizējā P1 stāvvietā pa vidu starp E un C atlidošanas izejām.
LETA jau rakstīja, ka pilnsabiedrība "B.S.L. Infra" ir projekta "Rail Baltica" dzelzceļa stacijas un saistītās infrastruktūras izbūves realizētājs lidostā "Rīga". Personu apvienību veido Austrijas uzņēmums "Swietelsky" un Latvijas būvniecības uzņēmumi - ceļu būves firma SIA "Binders" un AS "LNK Industries".
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Sākotnēji bija paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, bet iesaistītās puses vairākkārt paudušas, ka tās ir būtiski pieaugušas. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līniju "Rail Baltica" plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028.gada līdz 2030.gadam.