Rīgas domes vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības vēlas ieviest jaunu tradīciju Lāčplēša dienā, aicinot iedzīvotājus nolikt svecītes arī Uzvaras parkā.
“Uzvaras parka kontekstā vēsturei ir liela nozīme, un mūsu uzdevums ir atgūt tā agrāko vērtību Latvijas iedzīvotāju prātos - starpkaru periodā tas tika izveidots kā uzvaras laukums par godu uzvarai pār bermontiešiem. Tāpēc nav lielākas dāvanas mūsu tautai, kā šajā vēsturiskajā vietā jau Lāčplēša dienā godināt kritušos karavīrus, kas atdevuši savu dzīvību, lai mēs dzīvotu brīvā valstī un savā zemē. Ja pēkšņi laikapstākļi neliks šķēršļus darbu pabeigšanai, tad parks būs pieejams ikvienam jau šā gada novembrī un mums būs iespēja Lāčplēšu dienā nolikt svecītes uz parka tilta platajām margām,”
norāda Edvards Ratnieks, Rīgas vicemērs.
Otrdien, 24. oktobrī, šo ideju plānots pārrunāt koalīcijā.
Bijušais Rīgas mērs Mārtiņš Staķis uzsver, ka nevienā brīdī nebija domas veidot vēl vienu kulta vietu. "Aicināt cilvēkus nolikt svecītes Uzvaras parkā ir riskanta doma," teic M. Staķis.
Tikmēr parkā turpinās labiekārtošanas darbi.
Jau šobrīd Uzvaras parkā pabeigts vairums iecerēto labiekārtošanas darbu ainaviskās daļas veidošanā. Pilnībā pārveidots kādreizējais betona baseins uz upes veidolu, bet nākotnē to plānots savienot ar netālu esošo Mārupīti. Izveidota 0,5 ha ūdenstilpne. Uzvaras parks būs papildināts ar diviem jauniem gājēju tiltiem. Šobrīd notiek darbs pie parka celiņu izbūves, pakāpeniskas apstādījumu veidošanas.
Uzvaras parka labiekārtošanas koncepcija paredz darbus veikt divos posmos. Pirmajā posmā tiek veidota parka ainaviskā daļa 9 hektāru platībā ar aptuveni 0,5 hektāru lielu ūdenstilpi un ar labiekārtotu krastu un izbūvētiem tiltiņiem. Tiek izbūvēti slēpošanas/skrituļošanas celiņi viena kilometra garumā un tiltiem un tuneļiem, lai nekrustotos ar gājēju celiņiem. Projekta ietvaros paredzēts iebūvēt batutus, šūpoles un smilšu kastes bērniem, bet pieaugušajiem un jauniešiem - galda tenisa galdus, dambretes galdus. Tiks izveidota arī ainaviska skeitborda trase un ielu vingrošanas elementi. Teritoriju labiekārtos, uzstādot jaunus soliņus, velo statīvus, atkritumu tvertnes, kā arī nomainot apgaismojumu. Kopumā parkā tiks izveidoti apstādījumi ar 1500 jauniem kokiem, krūmiem un citiem augiem.
Uzvaras laukuma statusu šī vieta ieguva pēc pirmā Pasaules kara par godu uzvarai pār Bermonta armiju. Pirmās neatkarības laikā laukumam tika izstrādātas skices, kas paredzēja izveidot monumentālu stadionu, kas pēc sava lieluma būtu pielīdzināms tā laika Berlīnes Olimpiskajam stadionam. Parkā notikuši pat Dziesmu svētki, šajā vietā tika plānots izveidot arī pastāvīgu estrādi Dziesmu svētku norisei, kā arī speciāli labiekārtot militārām parādēm. Otrais Pasaules karš un okupācija šīs ieceres apturēja un pārveidoja atbilstoši totalitārisma režīmam un tā ideoloģijai.
Šobrīd līgums par parka labiekārtošanu ir spēkā līdz šā gada 23.novembrim, toties tiek darīts viss iespējamais, lai parku varētu atvērt pirms līguma termiņa beigām uz Latvijai un parkam nozīmīgo svētku datumu.