Rīgas domes vadība ar vides aizsardzības un pašvaldību lietu ministri Ingu Bērziņu (JV) sākusi sarunas par divu līmeņu pašvaldību Rīgas reģionā.
Kā aģentūru LETA informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa, šodien notikusi Rīgas mēra Viļņa Ķirša (JV) un domes priekšsēdētāja vietnieces Lindas Ozola ("Kods Rīgai") tikšanās ar Bērziņu, kuras laikā sāktas sarunas par iespējām veidot divu līmeņu pašvaldību, kas ieviestu kopīgu pārvaldību Rīgai un Pierīgas pašvaldībām, kā arī par finansējumu pašvaldības investīciju projektiem un to īstenošanas gaitu.
"Rīga daudzās lietās atšķiras no citām Latvijas pašvaldībām un saskaras ar tādām problēmām, kuru nav citās pilsētās. Rīgas pašvaldībai bieži ir atsevišķi jāstrādā ar ministrijām, lai rastu risinājumus galvaspilsētas izaicinājumiem. Tāpēc esmu gandarīts, ka varam tikties un spēcināt sadarbību ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), lai risinātu tādus jautājumus, kā Rīgas un Pierīgas pašvaldību sadarbības modelis," teica Ķirsis.
Pārrunājot Ukrainas atbalsta jautājumus un nepieciešamību turpināt saņemt valsts finansējumu Rīgas atbalsta centra Ukrainas civiliedzīvotājiem darbībai, Ozola atgādinājusi VARAM "par īpašajiem izaicinājumiem, ar kuriem saskaras Rīga".
Rīgas atbalsta centrā vēl arvien ik dienu valsts un pašvaldības pakalpojumus saņemt ierodas ap 550 klientu, tāpat septembrī Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde tikai Amatu ielā 4 noformējusi personu apliecinošus dokumentus vairāk nekā 900 Ukrainas civiliedzīvotājiem, informēja Ozola.
Viņas ieskatā, Rīgas atbalsta centram esot jāattīstās un jānodrošina Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā sociālekonomiskās iekļaušanās iespējas.
Kā ziņots, iepriekš intervijā aģentūrai LETA Ķirsis pauda nostāju, ka nepieciešams veidot divu līmeņu pašvaldību, lai izmantotu Rīgas reģiona potenciālu.
Viņaprāt, visa Rīgas reģiona līmenī nepieciešams pieņemt lēmumus, kas skar sabiedrisko transportu, attīstības plānošanu un citus. Tas ļautu Latvijas galvaspilsētai saglabāt metropoles statusu un izmantot tās iespējas.
Viņaprāt, Rīga pagaidām nezaudē metropoles statusu. "Ekonomiskais organisms" nebeidzas pie Rīgas robežas. Metropoli faktiski var rēķināt līdz turienei, kur beidzas elektrovilcienu tīkls, un tas ir vairāk nekā viens miljons iedzīvotāju, pauž politiķis.
Taču neizmantots potenciāls slēpjas tajā, ka Rīgai un Pierīgai joprojām nav laba mijiedarbības un sadarbības modeļa. Viss balstās uz pašvaldību attiecībām, bet nav tā, ka tas strādātu kā vienots mehānisms. Tas gan vairāk ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un valdības jautājums.
Tas esot redzams kaut vai sarunās par stāvparkiem. Tiem esot jābūt pie dzelzceļa stacijām, bet ārpus Rīgas. Pierīgas pašvaldībām tas nav interesanti. Rīgai tas ir ļoti interesanti, bet tas neatrodas Rīgā. To varētu darīt arī "Latvijas dzelzceļš", bet tam ir savas problēmas, kas jārisina.
Rezultātā visi mētājot šo jautājumu no viena pie otra, un netiek izmantots dzelzceļa tīkla potenciāls.
Līdzīgi esot arī ar "Rīgas satiksmes" pagarinātajiem maršrutiem. Visi gribot pakalpojumu, bet neviens par to negrib maksāt.
Ja tiktu izveidota divu līmeņu pašvaldība, tad šajā otrajā līmenī katrs iemaksātu noteiktus procentus no savas pašvaldības budžeta un šajā līmenī tiktu organizēta savstarpēji savienota sabiedriskā transporta kustība un tiktu risinātas citas problēmas.