Ja tu kaut ko dari – adi, darini rotas vai dziedi –, nav laika kurnēšanai, Neatkarīgajai saka amatniece Laura Sirmā. Pensionētās kundzes rotas un pinumi ir iegādājami jaunatvērtajā veikaliņā Saulgrieze Rīgas Centrāltirgus Sakņu paviljonā.
Ideja par savu pastāvīgu tirdzniecības vietu cilvēkiem ar invaliditāti un pensijas vecuma amatniekiem lolota jau vairākus gadus, bet nu, pateicoties Latvijas sieviešu invalīdu asociācijas Aspazija uzņēmībai un Rīgas domes Labklājības departamenta un Centrāltirgus vadības atbalstam, īstenojusies.
Laura Sirmā pensijā ir trīs gadus, taču rokdarbi bijuši viņas aizraušanās visu mūžu, vispirms jau adīšana. Tam sekojusi interese par rotu veidošanu. «Skatījos žurnālos un mēģināju izveidot kaut ko savu, apguvu pašmācības ceļā,» stāsta Lauras kundze, un viņas piemērs liecina: ja cilvēks vēlas, viņš pats saviem spēkiem var izdarīt ļoti daudz. Jaunajā veikaliņā ar saulainu nosaukumu Saulgrieze kundze rāda arī savus pinumus. Veikaliņa atvēršanas dienā viesu ir tik daudz, ka pie darinājumiem rodas pamatīga burzma. Cilvēki ar invaliditāti un pensionāri ļoti cer, ka viņu darbus pamanīs un novērtēs. Kā atzīst asociācijas Aspazija vadītāja Ilze Laine, Rīgā ir vien 500 cilvēku, kuri darina dažādus rokdarbus, un līdz šim tikai atsevišķos gadījumos bijis iespējams savus darbus izstādīt un pārdot, piemēram, Ziemassvētku tirdziņā. «Kādu dienu, kad Rīgas domē stāstījām par saviem darbiem asociācijā, Kurdjumova kungs [Sociālo jautājumu komisijas vadītājs] jautāja: vai mums ir arī kādas problēmas? Teicām: jā, ir amatnieki, bet nav kur pārdot viņu darbus. Un tā šis jautājums sāka risināties,» stāsta Ilze Laine, «tas ir sen lolots sapnis, un nu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām – daiļamatniekiem sapnis piepildījies – savs veikaliņš Rīgas centrā. Neesam vairs pasīvi atbalsta lūdzēji, bet gan devēji sabiedrībai.» Viņa arī piebilst: cilvēkam ar invaliditāti ir arī būtiski savus darbiņus pārdot.
Tikmēr Laura Sirmā saka: amatniecība dod prieku un gandarījumu un novēl citiem pensionāriem nesēdēt rokas klēpī salikušiem, bet meklēt sevi un atrast īsto nodarbošanos, lai nevajadzētu kurnēt. Savukārt Aina Grīnberga, pensionāre no Rīgas, kura adījusi visu mūžu, secina: ja cilvēki nesēdēs mājās, ies sabiedrībā, nebūs laika domāt par slimībām. Ainas kundze smejas, ka tagad adīšanai pavisam maz laika palicis, jo viņa piedalās dažādās Aspazijas aktivitātēs, piemēram, dziedāšanas pulciņā.