Turpmāk, lai ierosinātu publisko apspriešanu galvaspilsētā, būs jāsavāc 20 000 parakstu, to paredz šodien Rīgas domes pieņemtie grozījumi Rīgas valstspilsētas pašvaldības nolikumā.
Pret šādu slieksni aktīvi iebilda frakcija "Progresīvie", kas uzsvēra, ka tas ir demokrātijas un cilvēku iesaistes lēmumu pieņemšanā veicināšanas jautājums.
"Progresīvo" pārstāve Mairita Lūse uzstāja, ka iesaiste lēmumu pieņemšanā ir jāveicina, nevis jābremzē. Iedzīvotājiem, ieraugot šo 20 000 parakstu līmeni, cilvēki nevāks parakstus, jo tos savākt neesot reāli.
Viņa rosināja noteikt divus līmeņus - 2000 parakstu, ja lēmums skar visu pilsētu un 500 parakstu, ja jāizlemj vienas apkaimes līmeņa jautājums.
Taču šis priekšlikums netika atbalstīts.
Domes sēdē gan atklājās, ka minētais slieksnis tika rosināts darba grupā, kas sāka darbu pagājušajā gadā, kad pie varas domē bija "Progresīvie".
Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV) atzina, ka ir apspriedis šo jautājumu ar atsevišķiem nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Ķirsis atzina, ka, iespējams būtu jārunā par divpakāpju sistēmu, jo viena sabiedriskā apspriešana nepieciešama lai pārbūvētu iekšpagalmu, bet cita, ja jāizlemj visas Rīgas līmeņa jautājums, kam nepieciešams savākt vairāk parakstu.
Viņš uzsvēra, ka šis jautājums tiks apspriests ar nevalstiskajām organizācijām un iespējams tiks lemts par izmaiņām parakstu vākšanas sliekšņa noteikšanā.
Taču Ķirsis uzsvēra, ka joprojām ir spēkā sistēma, kas paredz 2000 parakstu kolektīvajam iesniegumam un tas joprojām būs instruments, kas palielina sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanā.