Kā sokas uz Uzvaras parka labiekārtošanu?

Gadu pēc Krievijas armijas pieminekļa Pārdaugavā nojaukšanas turpinās Uzvaras parka labiekārtošana.

Kā aģentūru LETA informēja Rīgas domē, "Uzvaras parka atjaunošana un teritorijas labiekārtošanas" pirmās kārtas projekta izpilde iekļaujas plānotajā laikā.

Pašlaik turpinās aktīva risinājumu izstrāde un saskaņošana.

Uzvaras parka labiekārtošanas koncepcija paredz darbus veikt divos posmos. Pirmajai kārtai paredzētais finansējums ir 7 695 900 eiro.

Pirmajā kārtā veidos parka ainavisko daļu deviņu hektāru platībā. Plānots ierīkot aptuveni 0,5 hektāru lielu ūdenstilpi ar labiekārtotu krastu un izbūvētiem tiltiņiem. Izbūvēs slēpošanas/skrituļošanas celiņu viena kilometra garumā, kas nekrustosies ar gājēju celiņiem, jo krustojuma vietās izveidos tiltus un tuneļus.

Projektā paredzēts iebūvēt batutus, šūpoles un smilšu kasti bērniem, bet pieaugušajiem un jauniešiem - galda tenisa galdus, dambretes galdus.

Parkā ierīkos ainavisko skeitborda trasi un uzstādīs ielu vingrošanas elementus. Teritoriju labiekārtos, uzstādot jaunus soliņus, velo statīvus, atkritumu tvertnes, kā arī nomainot apgaismojumu. Tiks veidoti arī apstādījumi ar 1500 jauniem kokiem.

Uzvaras parka labiekārtošanas pirmo kātu plānots pabeigt šogad.

Kā aģentūrai LETA apstiprināja Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks (NA/LRA), būvnieki esot apstiprinājuši, ka darbi norit pēc plāna.

Ratnieks gan piebilda, ka ir iecerējis vienoties ar būvniekiem, ka daļu parka teritorijas labiekārto ātrāk un tā būtu pieejama Lāčplēša dienā, 11.novembrī, kad tiek plānots lāpu gājiens ar zemessargu un karavīru piedalīšanos.

Ratnieks atzina, ka šobrīd varētu būt aizķeršanās ar koku stādīšanu, taču viņš cer, ka teritorija būs sakopta un to varēs izmantot jau novembrī.

Būvdarbus veic pilnsabiedrība "Aidaco Group", kuru veido SIA "Kodols M" un SIA "Aidaco Construction".

Kā ziņots, pērn 25.augustā pēcpusdienā tika nogāzts Latvijā un Baltijā lielākais padomju laika piemineklis, demontējot tā kompleksa pēdējo elementu - 79 metrus augsto obelisku, kura virsotni rotā zvaigznes.

Obelisks tika nogāzts pēc aptuveni septiņas stundas ilga darba, krītot izraisot skaļu blīkšķi un augstas ūdens šļakatas no blakus esošā baseina. Sanākušie vērotāji padomju armijai veltītā obeliska krišanu sagaidīja ar ovācijām.

Pieminekļa kompleksa demontāža notika trīs dienas.

Informācija tīmekļvietnē "rigaspieminekli.lv" vēstīja, ka "Piemineklis Padomju karavīriem - Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem" Uzvaras parkā tika uzstādīts 1985.gadā. Tas bija alegorisks memoriāls ansamblis, kura centrā atradās 79 metrus augsts obelisks, ko veidoja piecu dažāda augstuma skaldnes, kuras vainagoja piecstaru zvaigznes. Tas simbolizēja piecus kara gadus un uzvaras salūtu.

Vairāku gadu garumā pie pieminekļa 9.maijā pulcējās tūkstošiem cilvēku - bijušajās Padomju Savienības teritorijās pēc atsevišķām iniciatīvām tika organizētas svinības Sarkanās armijas uzvarai pār pār nacistisko Vāciju Otrajā pasaules karā. Arī Latvijā joprojām daļa Latvijas sabiedrības piekopj tradīciju atzīmēt tā dēvētos Uzvaras svētkus, tomēr jau izsenis šis datums Austrumeiropā tiek identificēts ar Baltijas valstu okupāciju un aneksiju PSRS sastāvā.

Jautājums par to, vai Latvijā ir vieta padomju armijai veltītajam piemineklim Uzvaras parkā, īpaši aktualizējās līdz ar Krievijas sākto karu pret Ukrainu.

2022.gada februārī, divas dienas pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, tieslietu ministrs Jānis Bordāns(K) Jaunās konservatīvās partijas gadskārtējā kopsapulcē uzsvēra, ka "propagandas piemineklis" Uzvaras parkā ir apdraudējums nacionālajai drošībai un ka Latvijas galvaspilsētas centrā nedrīkst atrasties "ļaunuma impērijas" simboli. Tieslietu ministrs solīja, ka aicinās kolēģus valdībā un sabiedrībā saprast, ka pienācīgā kārtā, cienot starptautiskās tiesības, piemineklis jādemontē.

2022.gada 13.maijā Rīgas domes deputāti nolēma uzdot "Rīgas pieminekļu aģentūrai" veikt nepieciešamās darbības, "lai nodrošinātu objekta "Piemineklis Padomju armijas karavīriem - Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem" demontāžu".

16.maijā tika atcelti juridiskie šķēršļi Pārdaugavā esošā pieminekļa nojaukšanai. To noteica Saeimā pieņemtie, Ārlietu komisijas virzītie likuma grozījumi likumā "Par 1994.gada 30.aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem".

Savukārt 16.jūnijā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā", kas nosaka, ka totalitāros režīmus slavinoši objekti būs jādemontē līdz 15.novembrim.

Vairākus gadus pieminekļa Uzvaras parkā demontāžu tika centušies panākt arī Latvijas iedzīvotāji, piemēram, 2012.gada augustā vairāk nekā 2300 cilvēku parakstījās portālā "Manabalss.lv" par iniciatīvu, kas piedāvāja nojaukt Uzvaras pieminekli Rīgā un atjaunot laukuma vēsturisko plānojumu.

Līdz 2013.gada oktobrim par šo iniciatīvu bija parakstījušies 10 000 cilvēku. Toreizējais Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) pauda uzskatu, ka tāda iniciatīva ir provokācija un pieminekļa nojaukšana nav pieļaujama, jo izsauks "nenormālu spriedzi" visā valstī.

Tāpat 2012.gada 25.februārī, nedēļu pēc referenduma par krievu valodu kā otru valsts valodu, interneta vietnē "peticijas.com" tika vākti paraksti par pieminekļa "Padomju armijas karavīriem - Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem" demontāžu. Līdz tā gada augustam petīciju bija parakstījuši 2733 cilvēki.

Savukārt 2012.gada 19.martā portālā "peticijas.com" tika sākta iniciatīva ar pretēju ideju - kāds Aleksandrs Prokopenko gan krievu, gan latviešu valodā bija izveidojis petīciju "Atstāt Uzvaras pieminekli!", kuru parakstīja vairāk nekā 2700 cilvēki.

Parakstu vākšana portālā "Manabalss.lv" par pieminekļa demontāžu notika arī 2017.gadā. Parakstu vākšanu iniciējis Uģis Polis, kurš skaidroja, ka Uzvaras piemineklis, kurš atrodas Uzvaras parkā, Pārdaugavā, tika atklāts 1985.gadā - laikā, kad Latvija bija nelikumīgi okupēta.

Līdz 2019.gadam par šo iniciatīvu parakstījās 10 000 cilvēku. Tajā pašā gadā politiķe Tatjana Ždanoka (LKS) portālā "Manabass.lv" sāka parakstu vākšanu par pieminekļu cīnītājiem pret nacismu aizsardzību.

Gadu gaitā pret pieminekli Uzvaras parkā vērstas huligāniskas un pat noziedzīgas darbības, kas motivētas ar politiskiem uzskatiem.

1997.gadā "Pērkonkrusta" dalībnieki mēģināja pieminekli uzspridzināt un šo darbību laikā bojā gāja divi no spridzinātājiem. Pērkoņkrustieši pieminekli spridzinājuši trīs reizes, bet pirmajās divās tas neizdevās. Pirmā reize bijusi 1996.gada decembrī, otrā - 1997.gada martā. Trešajā reizē, kad piemineklis tika daļēji sapostīts, spridzeklī bijis aptuveni kilograms trotila.

1999.gadā policija aizturēja trīs pusaudžus, kuri tika turēti aizdomās par pieminekļa metāla plākšņu noraušanu. Tolaik nepilngadīgie puišeļi tika aizturēti par to, ka viņi no pieminekļa laukuma paaugstinājuma ņēmuši notekūdeņu šahtas metāla aizsargrežģus un metuši tos netālu esošajā ūdenskrātuvē.

Savukārt 2006.gadā vandaļi ar krāsu aprakstīja pieminekli, uzzīmējot uz tā dažādus nacionālistiska rakstura saukļus un kāškrustus. Tajā pašā gadā policija aizturēja divus jauniešus, kuri veica vandālisma aktu - pieminekļa pakājē lauza bruģi un meta to netālu esošajā baseinā. Tāpat 2006.gadā tika aizturēti trīs nepilngadīgi jaunieši, kuri pie pieminekļa Uzvaras parkā lauza metāla restes, pa kurām tiek novadīts lietusūdens.

2019.gada oktobrī Valsts policija (VP) sāka kriminālprocesu par gadījumu, kad kāda persona pieminekļa pakājē uzkrāsojusi vārdu "okupanti". Šogad piemineklis pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā tika apliets ar Ukrainas karoga krāsām, savukārt februārī kāds vīrietis pieminekli bojāja ar nelielu āmuru.