Daugavgrīvā atrasto vēsturisko kuģa vraku atkal nogremdē, jo nav muzeja, kur to likt

© Rīgas Brīvosta/Facebook

Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" Āraišu ezerpils arheoloģiskā parka arheologs, Latvijas Kultūras akadēmijas pētnieks Jānis Meinerts skaidroja, ka aizpērn Daugavgrīvā atrasto seno kuģa vraku nācies nogremdēt, jo Latvijā nav muzeja, kas uzņemtos to iekonservēt un eksponēt.

2021. gada oktobrī Daugavgrīvas pludmalē tika atrasts izskalots koka kuģa fragments - vairāk nekā 11 metru gara un vismaz 3 metru plata, blīvi veidota ozolkoka kuģa borta konstrukcija. Par unikālo atradumu 2021. gadā vēstīja Rīgas Brīvostas ieraksts "Facebook". Jānis Meinerts toreiz stāstīja, ka Daugavgrīvas pludmalē atrastais vismaz 12 metrus garais kuģa vraks, visticamāk, datējams ar 19.gadsimtu.

"Zinot, ka tagadējā piekrastes zona pie Daugavgrīvas bākas veidojusies un nostiprinājusies tikai 19.gadsimta vidū, jāspriež, ka pašlaik šo vraku varētu datēt ar 19.gadsimta pirmo pusi - tātad tas ir apmēram 150 līdz 200 gadus vecs. Savukārt vraka galā vērojamās zāģējuma pēdas un vara plākšņu trūkums norāda, ka kuģa vraks pēc avārijas vismaz daļēji sadalīts kokmateriālos un vērtīgās vara plāksnes no tā noņemtas," toreiz skaidroja Meinerts.

Atraduma vietā milzīgais vraks ilgstoši nevarējis palikt, jo ļoti strauji notiek krasta erozija, kas to vienkārši sabojātu un sadragātu, tāpēc pirms pāris nedēļām tas atkal tika atrakts, pie tā tika piestiprināti pontoni, un pa ūdeni tas tika aizvilkts un nogremdēts drošā vietā - Vecdaugavas akvatorijā, stāstīja Jānis Meinerts.

Latvijā

Sabiedrības sašutumu nesen izraisīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā izskanējusī doma: pašvaldībām trūkstot līdzekļu, tāpēc pašdarbības kolektīviem būšot pašiem jāpiemaksā par piedalīšanos pasākumos pirms 2028. gada dziesmu un deju svētkiem. Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) vadītāja Signe Pujāte komisijas sēdē uzsvēra, ka samaksa no kolektīvu dalībniekiem starpsvētku pasākumos tiks prasīta pirmo reizi, taču citu iespēju neesot. Par šo un citām tēmām sarunājos ar vairākiem nacionāli domājošiem cilvēkiem: ar Ēriku Hānbergu, Janīnu Kursīti un Uldi Marhilēviču.

Svarīgākais