Strīds par dzīvnieku patversmes Labās mājas būvniecības likumību joprojām nav izšķirts. Administratīvā apgabaltiesa līdz 4. aprīlim pārcēlusi lietas izskatīšanu, jo prasītāja puse vēlas izvērtēt patversmes pārstāvju iesniegtos pierādījumus, kas varētu izšķirt lietas iznākumu.
Kompānijas Interbaltija veikto atzinumu par īpašuma vērtību Labo māju advokāts lietas dalībniekiem izsniedza tikai pirms tiesas sēdes. Iespējams, ka sūdzības iesniedzējs šo vērtējumu neņemtu vērā, ja vien tajā nebūtu būtisks secinājums – suņu patversme nemazinās tai apkārt esošo teritoriju vērtību.
Šāds atzinums ir krasi pretējs firmas Latio pirms vairākiem gadiem veiktajam vērtējumam, kuru pasūtīja prasības iesniedzējs, SIA AGN valdes priekšsēdētājs Agris Nagliņš. Interbaltija secinājusi, ka šobrīd suņu patversme apkārtējai videi nekaitē, savukārt izzīlēt, kā tā ietekmēs īpašuma vērtību nākotnē, nav iespējams. Atzinumā norādīts, ka dzīvojamā apbūve atrodas 500 metru attālumā no suņu patversmes, savukārt tuvāk par šo robežu noris rūpnieciska darbība – tur atrodas kokzāģētava, remontdarbnīcas un noliktavas.
Patversmes arhitekte Vija Ozola uzsver, ka projekta veidošanā tika ņemtas vērā visas prasības un normatīvi, tāpēc iebildumi ir nevietā. Juglas dzīvnieku aizsardzības grupas juriste Linda Zirdziņa uzsver, ka ārējos sprostos suņi atrodas tikai līdz plkst. 18, naktī tie ir iekštelpās, tāpēc potenciālajiem iedzīvotājiem nevarētu radīt diskomfortu. Daudz lielākas galvas sāpes varētu sagādāt kokzāģētava un autosatiksme Juglas ielā.
A. Nagliņš uzsver, ka neskaitāmas reizes centies panākt miera izlīgumu, taču pūliņi izrādījušies veltīgi. Rīgas pilsētas būvvaldes izsniegto atļauju viņš uzskata par nelikumīgu. "Iepriekšējā tiesas sēdē 1. novembrī tiesa uzskatīja, ka iespējams izlīgums, tāpēc sēdi pārcēla, tomēr vienoties nav izdevies. No viņu puses tas ir tiesiskais nihilisms – neraugoties uz visādiem tiesas spriedumiem viņi nospļāvās un dragāja tālāk. Mēs gribam panākt izlīgumu un lūdzam atteikties no pastaigu laukumu, veterināras klīnikas un dzīvnieku viesnīcas celtniecības," saka A. Nagliņš.
Patversmes aizstāve L. Zirdziņa šim viedoklim nepiekrīt. "Viņš vēlas, lai atsakāmies no idejām un vīzijām, kas nākotnē varbūt varētu rasties un varbūt nevarētu rasties. Pagaidām apstiprināts un realizēts ir tikai viens projekts – suņu patversme," saka L. Zirdziņa. Viņa ir sarūgtināta, ka šobrīd nākas algot apsargu, maksāt par siltumenerģiju un zemes nodokli, taču dzīvniekus patversmē tiesas procesa dēļ vēl nevar turēt.
