"Rīgas siltums": Tiek domāts par dažādiem inovatīviem risinājumiem, kā samazināt siltuma patēriņu

AS "Rīgas siltums" mērķis ir, lai Rīgā vismaz 90% objektu ir pieslēgti centralizētajai siltumapgādes sistēmai, kā tas ir lielākajā daļā Skandināvijas pilsētu, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Rīgas siltuma" valdes priekšsēdētājs Ilvars Pētersons.

Viņš minēja, ka patlaban Rīgā centralizētajai siltumapgādei ir pieslēgti aptuveni 76% objektu, tostarp Rīgā ir arī vietas, kurās nav centralizētās siltumapgādes tīklu - Ķīpsalā, Vecmīlgrāvī, Bolderājā, Daugavgrīvā.

Pēc Pētersona teiktā, tas ir vēl viens milzīgs potenciāls, kā attīstīties.

Tāpat viņš minēja, ka patlaban tiek domāts par māju siltināšanu, dažādiem inovatīviem risinājumiem, kas samazinās siltuma patēriņu, un nozīmē, ja pieslēgumu skaits saglabāsies nemainīgs, desmit līdz divdesmit gadu laikā pārdotās siltumenerģijas daudzums saruks par 40% vai pat 50%.

"Paplašinot siltumtīklus, ieviešot papildu pakalpojumus, izmantojot brīžus, kad elektroenerģijas cenas ir zemas, mēs šo apjomu varam atgūt. Pretējā gadījumā iznāk absurda situācija, ka, palīdzot klientiem kļūt energoefektīviem, mēs graujam savu biznesu," sacīja Pētersons.

Viņš norādīja, ka centralizētā siltumapgāde ir Rīgas vēsturiskais mantojums, un "Rīgas siltums" ir ne tikai lielākais šāda veida uzņēmums Baltijā, bet arī viens no lielākajiem Ziemeļeiropā un Austrumeiropā. Tas rada papildu iespējas arī zaļā kursa kontekstā, jo centralizētajā siltumapgādē daudz vieglāk ir sasniegt klimata mērķus un kontrolēt emisijas.

Tāpat Pētersons skaidroja, ka tas var dot ieguvumus arī elektroapgādē, jo drīzumā Baltijas valstis atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas kopīgā elektrotīkla jeb BRELL sinhronizācijas sistēmas. Tas nozīmē, ka būs nepieciešama papildu jauda tīkla balansēšanai. "Mēs esam liels spēlētājs, kurš šajā balansēšanas procesā varētu piedalīties, ieviešot, piemēram, elektrokatlus," viņš piebilda.

Tāpat Pētersons norādīja, lai gan viens no "Rīgas siltuma" lielajiem akcionāriem ir Rīgas dome, nākotnē ir jādomā par centralizētās siltumapgādes izvēršanu ārpus pilsētas robežām.

"Mūsu akcionāriem norādām, ka 20-30 gadu laikā Stopiņi, Mārupe, visas citas Pierīgas teritorijas būs viena liela Rīga - būsim reālisti. Tādēļ, ja jau šodien redzam, ka varam kādas no šīm apkārtējām teritorijām pieslēgt centralizētajiem siltumtīkliem un sniegt pakalpojumus, tad kādēļ gan to nedarīt tikai tādēļ, ka pa vidu ir Rīgas robežzīme? Tas nebūtu pareizi, uzskatu, ka uz šiem jautājumiem ir jāskatās valstiski. Akcionāri to arī saprot," sacīja Pētersons.

Viņš arī atgādināja, ka "Rīgas siltuma" iepriekš pieņemtais plāns paredz, ka 2026.gada beigās 90% no siltuma ražošanas būs no atjaunojamiem energoresursiem. Vienlaikus ir redzams, ka pašlaik ienāk inovatīvākas tehnoloģijas un mainās kopējais skatījums uz enerģētiku pasaulē. Līdz ar to "Rīgas siltums" iet uz sākotnējo uzstādījumu, ka 2026.gada beigās no atjaunojamiem energoresursiem sasniegs 90% ražošanas apjoma, bet ir mainījies segums, ar kādām tehnoloģijām to panākt. Ja sākotnējā iecere bija augstas kvalitātes šķeldas katlumājas, tad tagad skatījums ir citādāks, pielietojot inovatīvas tehnoloģijas un meklējot ilgtspējīgākus risinājumus.

Pētersons minēja, ka šogad no atjaunojamiem energoresursiem, kas ir šķelda, "Rīgas siltums" saražos aptuveni 54% siltumenerģijas, bet pārējā tiks ražota no dabasgāzes. Vienlaikus kopumā 70% no siltumenerģijas apjoma "Rīgas siltums" iepērk no citiem ražotājiem - lauvas tiesu no "Latvenergo" termoelektrocentrālēm -, un 30% saražo pats "Rīgas siltums".

Jau ziņots, ka "Rīgas siltums" apgrozījums šī finanšu gada pirmajā pusgadā, kas ilga no 2022.gada 1.oktobra līdz 2023.gada 31.martam, bija 398,591 miljons eiro, kas ir 2,4 reizes vairāk nekā attiecīgā periodā pirms gada, savukārt uzņēmuma peļņa saglabājās teju nemainīga - 18,456 miljoni eiro.

Kompānijas kapitālā 49% pieder Rīgas domei, 48,99% - Latvijas valstij, 2% - SIA "Enerģijas risinājumi. RIX", bet "Latvenergo" pieder 0,005% akciju.