Slēgtajā krimināllietā par gāzes sprādzienu Rīgā, Melnsila ielā 2, nav noskaidroti būtiski jautājumi, uzskata cietušie, kas vērsušies ar sūdzību pie prokurora.
Policija maijā ir pieņēmusi lēmumu izbeigt kriminālprocesu saistībā ar gāzes sprādzienu Melnsila ielā, kurā gāja bojā cilvēks, informē iedzīvotāju intereses pārstāvošā advokātu biroja "Magnusson" advokāts Māris Smilga.
Pēc viņa sniegtās informācijas, kriminālprocesā ar vairākām ekspertīzēm konstatēts, ka sprādziens ēkā notika, 9.dzīvoklī izplūstot gāzei. Citus mājas iemītniekus neapmierina, ka gandrīz visi dzīvokļu īpašnieki bijuši uzaicināti un snieguši liecības, bet nekāda informācija neesot pieprasīta nedz no 9.dzīvokļa īpašnieka, kas ir Rīgas pilsētas pašvaldība, nedz arī no mājas pārvaldnieka. Policija neesot noskaidrojusi, kurš par notikušo bijis atbildīgs, klāstīja Smilga.
Dzīvokļu īpašnieki apspriedušies ar advokātu un nolēmuši policijas lēmumu izbeigt kriminālprocesu pārsūdzēt uzraugošajai Rīgas Pārdaugavas prokuratūras prokurorei, bet saņemta atbilde, ka pārsūdzības termiņš ir nokavēts. Apelējot pie tā, ka pārsūdzības termiņš beidzies Jāņu dienā, cietušie mēģinājuši vēlreiz vērsties pie prokurores, taču saņēmuši to pašu atbildi. Iepazīšanās ar lēmumu un pārsūdzības sagatavošana prasa laiku, pauda advokāts. Pārsūdzība tikusi iesniegta vēl pirms svētkiem, bet jau nākamajā darba dienā saņemts pārsūdzības atteikums.
Šo prokurores lēmumu vairs nevar pārsūdzēt, un, Smilgas ieskatā, notiek mēģinājums šo krimināllietu "norakt". Smilga domā, ka izmeklēšanai esot vajadzējis būt līdzīgai Zolitūdē sagruvušā veikala lietai, kad vērtēts, "kurš ir atbildīgs par ēkas konstrukcijām, kuram bija jāatbild par to, lai tur viss ir kārtībā".
Izbeigtās krimināllietas materiālos esot eksperta atzinums, kurā norādīts, ka netika ievērots Ministru kabineta Ugunsdrošības noteikumu 6. punkts, kas nosaka, ka "fizisko un juridisko personu pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos", kas savukārt bija cēloniskā sakarība ar sprādziena izcelsmes faktu.
"Šajos noteikumos arī ir norādīts, ka par ēkas ugunsdrošību atbildīgs īpašnieks (valdītājs) vai pārvaldnieks, ja tas paredzēts pārvaldīšanas līgumā, bet izīrētā vai lietošanā nodotā ēkā vai tās daļā par ugunsdrošību ir atbildīgs īrnieks vai cits lietotājs, ja tas paredzēts līgumā, taču lietā tas nav noskaidrots un šīm personām nav uzdots neviens jautājums," savu redzējumu pauda Smilga.
Prokurore sākotnēji noraidījusi arī prasību sprādzienā cietušo dzīvokļu īpašniekus atzīt par cietušajiem, pauda advokāts. Šis lēmums tika pārsūdzēts un dzīvokļu īpašnieki tomēr tika atzīti par cietušajiem.
Kā ziņots, pēc sprādziena 2020.gada 31.decembrī izcēlās ugunsgrēks trīsstāvu dzīvojamā mājā Rīgā, Melnsila ielā 2. Nelaimē cieta četri cilvēki, bet viens - gāja bojā. Pēc notikušā Valsts policijā tika sākts kriminālprocess.
Divarpus gadus pēc notikušā māja pēc sprādziena joprojām stāv pussagruvusi. Daļa iedzīvotāju ir pauduši vēlmi to atjaunot, bet to kavējot Rīgas domes neieinteresētība.