Šodien Rīgā notiks genocīdā bojāgājušo un cietušo ebreju piemiņas pasākumu "Dzīvo gājiens", kuru organizē biedrība "Šamir" un Rīgas geto un Latvijas holokausta muzejs.
Kā aģentūru LETA informēja pasākuma pārstāvji, gājienā aicināts piedalīties ikviens, kurš vēlas pieminēt holokausta upurus un atgādināt par ikvienas dzīvības vērtību. Latvija Otrajā pasaules karā zaudēja ap 70 000 ebreju, kā arī kļuva par kapavietu desmitiem tūkstošu ebrejiem no Vācijas, Austrijas, Čehijas, Ungārijas un citām valstīm.
Rīgas geto un Latvijas holokausta muzeja izpilddirektore Jūlija Tereščenko skaidro, ka pēdējo gadu laikā ir pieaudzis Rīgas geto un Latvijas holokausta muzeja vietējo apmeklētāju skaits, jo patlaban notiekošais pastiprina cilvēku interesi par holokausta būtību un liek uzdot sāpīgus jautājumus.
Pasākums "Dzīvo gājiens" sāksies plkst.10 Vecajā Ebreju kapsētā, parkā Lomonosova un Ebreju ielas krustojumā, pretī Transporta un Sakaru institūtam, pats gājiens norisināsies pa bijušā Rīgas geto ielām un noslēgsies pie Rīgas Horālās sinagogas memoriāla Gogoļa un Dzirnavu ielu krustojumā.
Viens no "Dzīvo gājiena" goda viesiem būs organizācijas "European March of the Living" vadītājs Mihaels Gurari, kura vectēvs - arī Mihaels Gurari - ir viens no Austrijas ebrejiem, kas pirmskara Latvijā atrada patvērumu no nacistu režīma.
Gurari akcentē, ka nepieciešamība saglabāt upuru piemiņu ir ļoti nozīmīga, jo dzīvojam laikā, kad tikai daži no izdzīvojušajiem vēl ir dzīvi. Ir svarīgi, lai holokausta nozīme netiktu noliegta vai izkropļota, un par to atbildīgas pēc-holokausta paaudzes.
Pirmo reizi "Dzīvo gājiens" notika 1988.gadā Aušvicas koncetrācijas nometnes teritorijā, Polijā, to rīkoja Izraēlas Izglītības ministrija, un tajā piedalījās galvenokārt jaunieši. Kopš 1996.gada "Dzīvo gājiens" ikgadēji notiek 4.jūlijā, holokausta upuru piemiņas dienā, nu jau ne tikai Polijā - jauni cilvēki piemin holokausta upurus un atgādina par dzīvības vērtību arī gājienos Izraēlā, Lielbritānijā, Austrijā, Kanādā, Ungārijā, un Lietuvā.
Latvijā gājiens pirmo reizi notika 2010.gadā, to iniciēja rabīns Menahems Barkahans. Katru gadu šis pasākums pulcē ap 200 - 300 cilvēku, kuri kopā cauri bijušā Rīgas geto ielām dodas līdz Horālas sinagogas memoriālam. Pandēmijas dēļ 2020. un 2021.gadā gājiens nenotika.