Rīgā šogad būs 10 jaunas pilsētas pļavas; viena arī pie Nacionālās bibliotēkas

Rīgas dome šodien atbalstīja lēmumu par desmit jaunu pilsētas pļavu izveidi.

Kā aģentūru LETA informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa, projekts tiek īstenots sadarbībā ar Latvijas Dabas fondu (LDF) un apkaimju biedrībām.

Pilsētas pļavas veidos pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas, Zunda kanāla skvērā, pļavā pie Tekstilnieku ielas, Buru ielas skvērā, Daugavas krasta nogāzē pie Mazjumpravmuižas, Maskavas forštatē pie Siena tirgus, pie Slāvu apļa, Juglā pie Strazdupītes, kā arī turpināsies pļavu izveide Dreiliņkalna apkārtnē un Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā.

Tādējādi Rīgā kopā būs jau 36 pilsētas pļavas - kopā aptuveni astoņu hektāru platībā.

Pilsētas pļavu teritorijas tiek apsekotas vairākas reizes sezonā, novērojot to attīstības gaitu, veicot piezīmes un fotofiksāciju. Katrai pilsētas pļavai ir izveidots fails par to, kādas sugas augušas pirms sēšanas, kādas sugas iesētas, ar kādu augsni sajauktas.

Tiek piefiskētas visas sugas, kas novērojamas konkrētajā pilsētas pļavā un reģistrēta to apsaimniekošana. Novērojumu gaitā konstatēts, ka atsevišķās pļavās sugu skaists vairāk nekā dubultojies.

Pilsētu un apdzīvotu vietu loma dabas daudzveidības saglabāšanā būtiski pieaugusi, tāpēc arī urbānas teritorijas nereti kalpo kā vietējo savvaļas augu patvērumu vietas. Pilsētas pļavas bagātina apkaimju zaļās zonas, piesaista apputeksnētājus, sniedz dabas iepazīšanas pieredzi iedzīvotājiem, kā arī nodrošina virkni ekosistēmu pakalpojumu - lietus ūdens uztveršanu un attīrīšanu, pilsētas atvēsināšanu, oglekļa saistīšanu augsnē un citus. Katrai pilsētas pļavai izstrādāts atbilstošs apsaimniekošanas plāns.

Pļavās Latvijas Dabas fonds uzstādīs informācijas stendus, kuros varēs iepazīt konkrētā vietā augošos augus. Savukārt rudenī notiks jau ierastās pilsētas pļavu sēšanas talkas - tajās tiks iesētas šajā vasarā ievāktās pļavas augu sēklas.

Pilsētas pļavas tiek veidotas ar mērķi saglabāt, pilnveidot un ilgtspējīgi apsaimniekot zaļo infrastruktūru pilsētās, palielināt bioloģisko daudzveidību, atjaunot un uzlabot ekosistēmu savienojamību un veselību, kā arī sniegt iedzīvotājiem jaunas atpūtas zonas.