Rīgas Zooloģiskajā dārzā ieradies jauns iemītnieks
Rīgas Zooloģiskā dārza iemītnieku pulkam ir pievienojies Rotšilda žirafu puika Čaks no Dānijas. Savas jaunās mājas viņš dalīs ar Vakiliju, žirafu meiteni, kura ir Rīgas Zoodārza iemītniece jau gandrīz divus gadus, ziņo Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs.
Abas gados jaunās žirafes viena pie otras pieradušas diezgan ātri, un jau kādu laiku uzturas kopā. Vakilija un Čaks, šķiet, ir sajūsmināti viens par otra kompāniju - kopā esot, sasveicinās ar deguniem, bet ar galvas kratīšanu izrāda satraukumu, kad otrs ir izslīdējis no redzesloka. Tomēr uz cilvēkiem Čaks vēl aizvien raugās piesardzīgi - lai gan žirafu māja ir atvērta apmeklētājiem, daļa āra teritorijas norobežota, jo pārāk tuvu pienākuši cilvēki joprojām žirafu puisi spēj satraukt.
Čaks Rīgas Zoodārzā ieradās mēneša sākumā - agrā 7. jūnija rītā, mērojis tālo ceļu no “Ree Park - Ebeltoft Safari” ērtā dzīvnieku pārvadāšanas treilerī un pabijis arī uz prāmja. Ierašanos jaunajā mājvietā nepilnus divus gadus vecais žirafēns uztvēra pavisam mierīgi un vēl kādu laiciņu uzkavējās treilerī guļus pozīcijā. Vien pēc paskubināšanas viņš rāmi izsoļoja no transporta un pārbaudīja gan ar zāli pilno barotavu, gan marķējumus uz stikliem.
Žirafei garo ceļu no Dānijas palīdzēja veikt Rojs Smits, dzīvnieku transportētājs ar vairāk kā 30 gadu pieredzi šajā jomā. “Mūsu treileros ir kameras, kas ļauj novērot dzīvnieka uzvedību. Čaks pirmo reizi apgūlās otrajā brauciena dienā, un, arī atbraucot līdz žirafu mājai, bija guļus pozīcijā. Viņš pierada pie cilvēku balsīm un saprata, ka mēs viņam pāri nenodarīsim - tādēļ arī atverot treileri, viņš bija pavisam mierīgs un nesteidzās celties,” par transportēšanas procesu stāstīja Rojs Smits.
Tatjana Ivasenko, zooloģe un Rīgas zoodārza Zīdītāju nodaļas vadītāja: “Sagatavošanās Čaka sagaidīšanai notika vēl pirms žirafe uzsāka savu ceļu no Dānijas. Mūsu vecākais zoologs, kurš atbild par žirafēm, sazinājās ar otra zoodārza dzīvnieku kopējiem un uzzināja visu par konkrētā dzīvnieka barošanu, uzvedību, turēšanu un trenēšanu. Viens no svarīgākajiem aspektiem ir barošana, jo katram zooodārzam ir sava pieeja, tādēļ šobrīd pakāpeniski tiek mainīts barības režīms. Abām mūsu žirafēm pagaidām barība atšķiras, un Vakilija saprot, ka Čakam ir citādas granulas, mēģinot tikt pie viņa porcijas.”
Žirafu māja uzbūvēta 2007. gadā un tā paredzēta šo dzīvnieku vairošanas grupas turēšanai. Iepriekšējā žirafu vecpuišu grupa ļāva zoodārza darbiniekiem iepazīt šo visai sarežģīti aprūpējamo dzīvnieku uzvedības, barošanas un veterinārās aprūpes īpatnības, tā sagatavojoties pārim un, iespējams, arī mazuļiem. Tomēr tas, vai ģimene tiks turpināta, atkarīgs no Vakilijas un Čaka. Žirafu māja ir daļa no Savannas, tāpēc šie dzīvnieki āra teritoriju reizēm dala ar dižantilopēm, impalām un zebrām. Čaks Dānijā ir dzīvojis kopekspozīcijā ar zebrām un impalām, tās iepazinis, tāpēc Savannas ekspozīciju savienošanas brīdī liela pārsteiguma un satraukuma nebūs.