Nacionālā opera gaida remontu

Ieplaisājis un vietām nodrupis apmetums, ar pelējumu apaugušas kolonnas, notecējuša kūstošā sniega pēdas ir tikai daļa no publiski redzamajām problēmām, kas paveras, aplūkojot Latvijas Nacionālās operas (LNO) fasādi.

Ēkas rekonstrukcijas arhitekts Juris Gertmanis uzsver – vietējais Baltais nams nav pabeigts, tāpēc augsta līmeņa viesi izvairās uzstāties Rīgā.

«Operai nav skatuves,» bargs vērtējumā ir arhitekts, kurš skaidro, «tagad lielajā zālē ir spēles laukums. No skatītāju viedokļa, viss ir kārtībā, taču no tās skatuves, kas ir nepieciešama operai, ir tikai viena piektā daļa. Lielākā jeb četras piektdaļas Rīgas operā nav». To bija paredzēts atrisināt ar trešās kārtas izbūvi, bet pagaidām iecere iesaldēta.

Pagaidu risinājums

LNO ir tikai izveidotas telpas baleta trupai, bet korim, orķestrim un solistiem savu telpu neesot. To arhitekts skaidro ar naudas trūkumu, kas bijis visu ēkas atjaunošanas laiku. Pēc J. Gertmaņa ieskatiem, galvenā problēma ir tā, ka LNO rekonstrukcija veikta vairākos posmos. 1995. gadā pēc vērienīgas restaurācijas atvēra kompleksa vēsturisko ēku, bet 2002. gadā ekspluatācijai nodeva rekonstrukcijas otro kārtu. Līdz ar to LNO ēkas kompleksa rekonstrukcijas darbi netika pilnībā pabeigti un daudzām iecerēm meklēja pagaidu variantus, paredzot ēkas rekonstrukcijas pabeigšanu nākotnē.

LNO rekonstrukcijas otrās kārtas laikā realizētais projekta komplekss – Jaunā zāle – balstās uz pāļiem, bet kases telpas būvētas kā pagaidu risinājums, rēķinoties ar drīzu rekonstrukcijas pabeigšanu, kad kases atrastos K. Barona ielas pusē. «Kases telpa, ņemot vērā tās pagaidu funkciju, nav būvēta uz pāļiem, tāpēc ir likumsakarīga ēkas sēšanās, tek jumts kasēs, ir arī ārsienu apmetuma defekti,» Neatkarīgajai atklāj LNO sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Inga Vasiļjeva.

Kosmētiskais remonts

Pēdējo reizi lielākie remontdarbi LNO veikti, gatavojoties NATO samitam 2006. gadā. Tolaik veica beletāžas zāles, publikas puses gaiteņu remontu, fasādes kolonnu remontu, Jaunās zāles ieejas remontu, mīkstā grīdas seguma nomaiņu vēsturiskajā ēkā, kā arī durvju remontu vēsturiskajā ēkā.

«Tagad ir pienācis laiks kosmētiskam remontam, lai arī mazi remonti notiek ik pa laikam. Pie tādas intensitātes, kāda ir operā, parkets dilst, tas jau ir vairākkārt slīpēts, un to atjaunot vairs nevar,» skaidro J. Gertmanis. Atbilstoši 2006. gada Rīgas domes lēmumam, SIA Rīgas nami ir pilnvarots pārvaldīt nekustamo īpašumu Aspazijas bulvārī 3. LNO ēkā darbojas ar Rīgas namiem noslēgtais nomas līgums, kas paredz īres maksu, ēkas apdrošināšanu un ieguldījumus ēkas restaurācijā un renovācijā. «Līgums noteic, ka šie darbi ir plānojami un veicami katru gadu 30 000 latu apjomā,» precizē I. Vasiļjeva.

Arī šogad Rīgas nami ir paredzējuši veikt pāris būtiskus remontdarbus – nomainīt lielās zāles skatuvi un beletāžas zāles parketu. Tāpat ieplānota balkona hidroizolācija un daļējs fasādes remonts.

«2011. gadā ir plānots nomainīt beletāžas zāles parketu, kas ir būtiski nolietots – gada laikā tikai LNO izrādes un koncertus apmeklē ap 160 000 cilvēku, operas ēkā notiek arī īres pasākumi un ekskursijas. Beletāžas zāles parketā intensīvas ekspluatācijas rezultātā ir dažādi estētiski defekti. Parketam ik gadu tiek veikti profilakses darbi, bet vēlreiz slīpēt to vairs nevar. Arī lielā zāle tiek aktīvi ekspluatēta – LNO ir spriegs izrāžu, mēģinājumu un tehnisko darbu grafiks. Darbība uz LNO skatuves faktiski notiek visu diennakti. Tāpēc skatuves seguma nomaiņa ir vitāli nepieciešama,» uzsver I. Vasiļjeva.

Virkne problēmu

LNO ir Aspazijas bulvāra trešā nama nomnieks, kas patstāvīgi veic īpašuma apsaimniekošanu. Rīgas namu Īpašumu attīstības un apsaimniekošanas pārvaldes direktors Ronalds Neimanis Neatkarīgajai norāda, ka pašvaldības uzņēmumam ir cieša sadarbība ar operas pārstāvjiem un arī šogad ēka ir apsekota. «Tuvākajā laikā izvērtēsim aktuālos uzturēšanas jautājumus un sagatavosim 2011. gada veicamo darbu sarakstu, kurā būs iekļauta kanālmalas puses ēkas apmetuma atjaunošana,» informē R. Neimanis.

Ēkas īpašnieki atzīst, ka biežākie remontdarbi veikti vietās, kur ir lielākās cilvēku plūsmas – beletāža zālē, kases telpā, foajē un uz skatuves. Remonti regulāri jāveic vietās, kur iedarbojas meteoroloģiskie apstākļi – jālabo jumti, fasādes, logi un ārdurvis.

Jebkuru defektu, ko atklāj ekspluatācijas rezultātā, dokumentē, un par to opera informē apsaimniekotājus. «LNO ir vēsturiska ēka, kas ir Rīgas rota, tās uzturēšana ir nepārtraukts visu iesaistīto pušu dialogs un kopsadarbība. LNO cer un rēķinās ar ēkas rekonstrukcijas 3. kārtas pabeigšanu, kuras rezultātā Rīga un Latvijas kultūras sabiedrība iegūs ne tikai modernu un visām prasībām atbilstošu skatuvi un teātra kompleksu, bet arī iespēju izvairīties no daudziem papildmaksājumiem, kas pašlaik LNO jāsedz skatuves un ēkas specifikas dēļ,» saka I. Vasiļjeva.