Rīgas brīvostā apkalpoto kravu apjoms pieaudzis par 23,3%

Šī gada janvārī Rīgas brīvostas uzņēmumos apkalpots gandrīz 2,7 miljoni tonnu kravu, kas ir par 23,3% vairāk nekā iepriekšējā gada atbilstošajā laika periodā. Vislielākais kravu pieaugums – 29,4% apmērā bijis ģenerālkravu segmentā.

Rīgas ostai visnozīmīgākais ir tieši konteinerizēto kravu apjoma pieaugums, kas janvārī, attiecībā pret 2010.gada janvāri, pieaudzis par 20,7%. Gandrīz uz pusi palielinājies arī kokmateriālu kravu apjoms, sasniedzot 295 tūkstošus kubikmetru mēnesī, informē Rīgas brīvosta.

Savukārt beramkravu segmentā šajā janvārī bijis par 24,3 % vairāk kravu nekā iepriekšējā gadā. Būtiski pieaudzis ogļu apjoms, sasniedzot 942 tūkstošus tonnu, kas ir par 20,8% vairāk. Arvien turpina pieaugt arī rūdas kravas, taču samazinājies pārkrautās kūdras daudzums. Arī minerālmēslu segmentā vērojams būtisks pieaugums – plus 32%.

Lejamkravu segmentā apstrādāts par 17,8% vairāk, – īpaši palielinājušies naftas produktu apjomi – plus 19%.

Neskatoties uz ziemu, kas nav tūrisma sezona, Rīgas ostā apkalpoti vairāk nekā 60 tūkstoši pasažieru, turklāt vairāk nekā astoņi tūkstoši no tiem ir kruīzu kuģu pasažieri.

Februārī kuģošanu apgrūtina ledus Rīgas jūras līcī, tāpēc tiek pieļauta iespēja, ka šomēnes neizdosies pārkraut visas iecerētās kravas. Arī 2010.gada sākumā kuģu apkalpošanu kavēja lielais aukstums un ledus, kas kopumā Rīgas ostai neliedza sasniegt vislielāko kravu apgrozījumu vēsturē, pārsniedzot 30 miljonu tonnu robežu.

Aizvadītā gada otrajā pusē uzņemtais temps jaunu kravu piesaistē un apkalpošanā turpinās un apstiprina iepriekš plānotos procesus. Mēs, protams, nebijām gaidījuši tik veiksmīgu darbību, taču to nevar saukt par pārsteigumu, bet gan apliecinājumu mūsu stratēģijas pareizībai, norāda Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais