Rudenī Rīgā uz pasaules čempionātu skriešanā varētu ierasties līdz 10 000 ārvalstnieku

© pexels.com

Uz rudenī Rīgā gaidāmo pasaules čempionātu skriešana varētu ierasties līdz 10 000 dalībnieku un viņu līdzbraucēju no ārvalstīm, otrdien Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas Sporta apakškomisiju informēja meistarsacīkšu organizatoru komandas vadītājs Aigars Nords.

Pasaules čempionāts skriešanā Rīgā norisināsies šī gada 30.septembrī un 1.oktobrī, pirmo reizi pasaules vēsturē trīs distancēs pulcējot gan pasaules elites skrējējus, gan arī skriešanas entuziastus un ģimenes ar bērniem no vairāk nekā 100 pasaules valstīm.

Plānots, ka sacensībās piedalīsies apmēram 25 000 dalībnieku, no kuriem 3000 līdz 5000 varētu būt ārvalstu viesi. "Katrs dalībnieks atved apmēram 1,3-1,6 līdzbraucējus. Šogad sagaidām, kad ārvalstu dalībnieku un viņu līdzbraucēju skaits varētu būt no 6000 līdz 10 000," teica Nords.

Veiksmīgi sarīkots čempionāts varētu būt priekšnosacījums tam, ka nākotnē Rīgā varētu norisināties divi lieli skriešanas pasākumi gadā.

"Tie būtu divi lieli notikumi, kas kustinātu tautu un piesaistītu Latvijai maratona tūristus. Pavasarī būtu Rīgas maratons, bet rudenī - no pasaules čempionāta radies jauns skrējiens," teica Nords, minot vairākas Eiropas pilsētas, kur šādi čempionāti ir iedzīvinājuši citu skriešanas pasākumu tradīcijas.

Kopējais pasākuma budžets ir apmēram divi miljoni eiro. Privāto sponsoru ieguldījums pasākumā ir no 600 000 līdz 700 000 eiro, Rīgas domes līdzfinansējums - 300 000 eiro, bet Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) līdzfinansējums - 250 000 eiro.

Vispasaules skriešanas svētkos kronēs pasaules čempionus jūdzes (1609 metru), piecu kilometru un pusmaratona (21,975 kilometru) distancēs. Pasaules čempionātu organizē "Rimi" Rīgas maratona komanda (SIA "Nords Event Communications") sadarbībā ar Latvijas Vieglatlētikas savienību (LVS) un Pasaules Vieglatlētikas savienību ("World Athletics").

Latvijā

Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība (LMZKB) un vairākas radošo nozaru organizācijas aicina noteikt viena gada moratoriju to pieminekļu pārvietošanai, kas tiek pamatota ar totalitāro režīmu slavināšanu, šajā laikā aicinot diskutēt par kultūrvides pārmaiņām.

Svarīgākais