Latvijas Zinātņu akadēmija rudenī vēlēs 12 korespondētājlocekļus

© f64.lv, Dmitrijs Suļžics

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) rudens pilnsapulcē tiks vēlēti 12 korespondētājlocekļi un desmit īstenie locekļi, informē LZA.

Plānots izraudzīties korespondētājlocekļus tādās zinātnes nozarēs kā fizikā un astronomijā, matemātikā vai datorzinātnē un informātikā, inženierzinātnēs un tehnoloģijās, ķīmijā, materiālzinātnēs, politiskajās zinātnēs, tiesību zinātnēs, teoloģijā un reliģiju pētniecībā, mežzinātnē un lauksaimniecības zinātnēs.

Latvijas augstskolām, zinātniskajām biedrībām, zinātniskajiem centriem un LZA locekļiem ir tiesības līdz vēlēšanu gada 15.jūnijam rakstiski pieteikt kandidātus, pieteikumu attiecīgi motivējot. Ja kandidātus piesaka augstskola, biedrība vai centrs, tie aizklātā balsojumā ar balsu vairākumu izvirzāmi zinātnisko padomju sēdēs.

Pieteicējam līdz vēlēšanu gada 15.septembrim jāiesniedz vēl divu LZA locekļu rekomendācijas un citi Senāta norādītie dokumenti. Tāpat papildus jāiesniedz arī kandidāta zinātniskā biogrāfija, īss zinātniskā un pedagoģiskā darba kopsavilkums publicēšanai laikrakstā "Zinātnes Vēstnesis", divas krāsainas fotogrāfijas, autora apstiprināts zinātnisko darbu saraksts, diplomu kopijas un ziņas par zinātniskajiem apbalvojumiem un pagodinājumiem.

Par LZA korespondētājlocekļiem ievēlē Latvijā kādā zinātnes nozarē autoritāti ieguvušus zinātniekus, kuri spēj kvalificēti pārstāvēt attiecīgo zinātnes nozari, ekspertēt zinātniskos darbus un savai specializācijai atbilstošos zinātniskos virzienus.

Par LZA īstenajiem locekļiem ievēlē izcilus Latvijas zinātniekus, kuru pētījumi Latvijā un pasaulē ir plaši atzīti.

Latvijā

“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu atlaišanu no darba, kas notiks šā gada 29. septembrī. To “lika saprast” Tieslietu ministrija.